Uzdevums:

1p.
Izlasi tekstu un nosaki tā veidu!
  
Viņa sāka mizot kartupeļus, un es – jaukt mīklu. Vecmāmiņa pat apsolīja piesist visas trīs olas, kas viņai bija krājumā. Mīkla iznāca varen dzeltena. Palūdzu vecmāmiņai pannu.
- Vai tad tu pati kaut ko redzi vai vari, - purpināja vecmāmiņa, taču šoreiz itin labsirdīgi.
Tiesa, es zināju, ka vecmāmiņa glabāja pannu, pakārtu pie mūrīša virs plīts, un tur, lūk, tās melnais kāts arī šoreiz rēgojās. Pastiepusies uz pirkstgaliem, es mēģināju aizsniegt pannu – bet veltīgi.
- Paņem ķeblīti, - ieteica vecmāmiņa. Taču mani bija pārņēmis tāds prieks un tāds sparīgums, ka man pietrūka pacietības aiziet pēc ķeblīša. Izstiepusi roku, es palēcos, lai satvertu pannas kātu. Satvert es to nesatvēru, tikai piedūros, bet tā paša pietika, un panna ar lielu troksni nokrita, iegāzās, ka zlaukš vien, tieši mīklas bļodā un pārsita to pušu. Skaistā, dzeltenā mīkla tūlīt sāka izplūst, tāpat, kā mēdz pārplūst Dzeltenā upe.
Vecmāmiņa pieskrēja gan tūlīt, bet pankūku mīkla jau nav drēbes gabals, ko var salocīt un pacelt. Vēl ilgi pēc tam es dabūju kasīt plīti un mazgāt grīdu, jaucot ūdeni ar asarām.

/S.Rannamā/
 
Šis teksts ir:
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!