Zinātniskās valodas stils tiek izmantots zinātniskajā un tehniskajā literatūrā, parasti tie ir referāti, zinātniska satura ziņojumi un pētījumi, un monogrāfijas, arī priekšlasījumi.
Zinātniskās valodas stilam raksturīgais:
- monologa forma;
- emocionāli neitrāla leksika;
- teksta loģisks plānojums;
- svešvārdu un terminu izmantojums;
- precizitāte;
- fakti, analīze, secinājumi, definīcijas.
Populārzinātniskās valodas stils
Bieži vien zinātniskās valodas stilā sarakstītus tekstus var saprast tikai attiecīgās jomas speciālisti, tāpēc, domājot par nespeciālistiem, kas vēlētos iegūt jaunu informāciju, izveidots populārzinātniskās valodas stils.
Tam raksturīgais:
- pēc satura atbilst zinātniskās valodas stilam;
- jēdzieni tiek aprakstīti;
- ilustratīvs skaidrojums;
- pēc iespējas izvairās no terminiem.
Zinātniskās valodas stilā rakstīti žurnālu “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis”, “Latvijas Fizikas un Tehnisko Zinātņu Žurnāls” un “Latvijas Entomologs” u.c. raksti.
Populārzinātniskā stilā rakstīti žurnālu “Ilustrētā Junioriem”, “Ilustrētā Pasaules Vēsture” un “Ilustrētā Zinātne” u. c. raksti.
Populārzinātniskā stilā rakstīti žurnālu “Ilustrētā Junioriem”, “Ilustrētā Pasaules Vēsture” un “Ilustrētā Zinātne” u. c. raksti.
Svešvārdi jeb internacionālismi ir no citām valodām aizgūti vārdi ar vienādu pamatnozīmi un līdzīgu skanējumu daudzās valodās.
Piemērs:
Kultūra, filoloģija, humanitārs, lirika, simpātijas.
Termini ir vārdi, kas apzīmē kādu noteiktu zinātnes jēdzienu.
Ļoti bieži par terminiem tiek izmantoti svešvārdi.
Piemērs:
Fonēma, hipotenūza, meridiāns.
Zinātniskās valodas stila paraugs
Spraudzeņi ar diviem artikulācijas centriem ir tāds troksneņu veids, kur šķērslis spraugas veidā rodas divās vietās, citiem vārdiem, - elpas pūsmai jālaužas cauri divām spraugām.
Vienu no šīm spraugām veido ar mēles priekšējo daļu līdzīgi spraugai, kas rodas, kad artikulē priekšējo mēleni spraudzeni ar vienu artikulācijas centru – troksneni [s]. Otru, platāko spraugu veido vai nu ar mēles vidējo daļu, paceļot to pret cieto aukslēju beigu daļu un mīkstajām aukslējām.
Vienu no šīm spraugām veido ar mēles priekšējo daļu līdzīgi spraugai, kas rodas, kad artikulē priekšējo mēleni spraudzeni ar vienu artikulācijas centru – troksneni [s]. Otru, platāko spraugu veido vai nu ar mēles vidējo daļu, paceļot to pret cieto aukslēju beigu daļu un mīkstajām aukslējām.
Populārzinātniskās valodas stila paraugs
Ogļhidrāti ir galvenie enerģijas piegādātāji. Īpaši nepieciešami tie ir smadzenēm. Ir “labie” ogļhidrāti, ko satur dabiskie produkti, un ir “sliktie”, kas atrodami pārstrādātajos produktos, piemēram, cukurā un saldumos. Kā jau tu nojaut, mums vajadzīgi aptuveni 300 g dienā tie pirmie, “labie”.