Darbības vārdam piemīt spēja mainīties laikos un vienskaitļa un daudzskaitļa visās trīs personās.
Piemērs:
Es vakar lasīju grāmatu.
Es tagad starpbrīdī lasu grāmatu.
Es rīt pēc treniņa lasīšu grāmatu.
Dzejoļus mēs lasām kopā ar mammu.
Vai jūs ar vecmāmiņu lasāt pasakas?
Tētis un mamma vispirms izlasa avīzes un žurnālus.
Es tagad starpbrīdī lasu grāmatu.
Es rīt pēc treniņa lasīšu grāmatu.
Dzejoļus mēs lasām kopā ar mammu.
Vai jūs ar vecmāmiņu lasāt pasakas?
Tētis un mamma vispirms izlasa avīzes un žurnālus.
Šo darbības vārda īpašību sauc par locīšanu jeb konjugēšanu.
Visus darbības vārdus var sagrupēt pēc kopējām pazīmēm:
- pēc vārda sastāva;
- pēc locīšanas īpatnībām.
Pēc šīm divām pazīmēm darbības vārdus iedala trijās lielās grupās jeb konjugācijās.
Ārpus konjugācijām ir šie vārdi: būt, iet, dot.
Šos trīs vārdus loka īpatnēji, tāpēc tos sauc par nekārtniem jeb neregulāriem darbības vārdiem.
Šos trīs vārdus loka īpatnēji, tāpēc tos sauc par nekārtniem jeb neregulāriem darbības vārdiem.
Darbības vārdu būt un nebūt konjugēšana
Persona | Tagadne | Pagātne | Nākotne | Tagadne | Pagātne | Nākotne |
es | esmu | biju | būšu | neesmu | nebiju | nebūšu |
tu | esi | biji | būsi | neesi | nebiji | nebūsi |
viņš, viņa | ir | bija | būs | nav | nebija | nebūs |
mēs | esam | bijām | būsim | neesam | nebijām | nebūsim |
jūs | esat | bijāt | būsit// būsiet | neesat | nebijāt | nebūsit// nebūsiet |
viņi, viņas | ir | bija | būs | nav | nebija | nebūs |
Konjugējot (lokot) darbības vārdus būt un nebūt, jāņem vērā:
- nenoteiksme un locījumu formas ir atšķirīgas;
- daudzskaitļa 2. personas nākotnes formās var lietot paralēlformas - abas ir pareizas:
Jūs būsit čempionāta uzvarētāji.
Jūs būsiet čempionāta uzvarētāji. - darbības vārda nebūt 1. un 2. personas formās blakus rakstāmi divi patskaņa e burti - priedēkļa e un vārda pirmais e:
Es neesmu izpildījis mājasdarbu.
Jūs neesat nodevuši referātus. - vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personas tagadnes formas ir vienādas, tikai pēc konkrēta lietojuma teikumā var noteikt, vai runa ir par daudzskaitli vai vienskaitli.
Darbības vārda iet konjugēšana
Persona | Tagadne | Pagātne | Nākotne |
es | eju | gāju | iešu |
tu | ej | gāji | iesi |
viņš, viņa | iet | gāja | ies |
mēs | ejam | gājām | iesim |
jūs | ejat | gājāt | iesit// iesiet |
viņi, viņas | iet | gāja | ies |
Konjugējot (lokot) darbības vārdu iet, jāņem vērā:
- nenoteiksme un vienskaitļa un daudzskaitļa 3. formas ir vienādas, pārējās locījumu formas ir atšķirīgas;
- daudzskaitļa 2. personas nākotnes formās var lietot paralēlformas - abas ir pareizas:
Jūs iesit uz teātri.
Jūs iesiet uz teātri. - vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personas tagadnes formas ir vienādas, tikai pēc konkrēta lietojuma teikumā var noteikt, vai runa ir par daudzskaitli vai vienskaitli.
Darbības vārda dot konjugēšana
Persona | Tagadne | Pagātne | Nākotne |
es | dodu | devu | došu |
tu | dod | devi | dosi |
viņš, viņa | dod | deva | dos |
mēs | dodam | devām | dosim |
jūs | dodat | devāt | dosit// dosiet |
viņi, viņas | dod | deva | dos |
Konjugējot (lokot) darbības vārdu dot, jāņem vērā:
- nenoteiksme un locījumu formas ir atšķirīgas;
- daudzskaitļa 2. personas nākotnes formās var lietot paralēlformas - abas ir pareizas:
Jūs dosit jubilāram dāvanu.
Jūs dosiet jubilāram dāvanu. - vienskaitļa 2., vienskaitļa 3. un daudzskaitļa 3. personas tagadnes formas ir vienādas, tikai pēc konkrēta lietojuma teikumā var noteikt precīzu personu.
Svarīgi!
Priedēkļu pievienošana nekārtnajiem darbības vārdiem un atgriezeniskā galotne nemaina to piederību kādai no konjugācijām: apiet, pāriet, iziet, doties, nedoties, pārdot utml. ir nekārtnie darbības vārdi.