Vārdus darina, tos atvasinot ar priedēkļiem, galotnēm, izskaņām, kā arī veidojot salikteņus.
Lietvārdu atvasināšana ar priedēkļiem
Priedēklis ir vārda daļa, kas atrodas pirms saknes.
Nosakot vārda sastāvu, to pasvītro ar viļņotu līniju.
Nosakot vārda sastāvu, to pasvītro ar viļņotu līniju.
aiz- ap- at- bez- caur- ie- iz- ne- no- pa- pār- pēc- pie- pret- sa- uz- | aiz-mugure ap-skāviens at-gādinājums bez-cerība caur-braukšana ie-sniegums iz-sniegšana ne-laime no-brauktuve pa-slēptuve pār-liecība pēc-nācējs pie-došana pret-skats sa-biedrība uz-devums |
Latviešu valodā parasti vārdus atvasina tikai ar vienu priedēkli.
Izņēmumi ir nolieguma priedēklis ne- un vajadzību izsakošais priedēklis jā- (darbības vārdu formās).
Izņēmumi ir nolieguma priedēklis ne- un vajadzību izsakošais priedēklis jā- (darbības vārdu formās).
Piemērs:
neizdarība - ne-iz-darība
Lietvārdu atvasināšana ar izskaņām
Izskaņa ir vārda pēdējais piedēklis kopā ar vārda galotni.
Izskaņa ir vārda pēdējais piedēklis kopā ar vārda galotni.
Vārds | Sakne | Piedēklis | Galotne | Izskaņa |
zemnieks | zem | niek | s | nieks |
zemenīte | zem | en, īt | e | īte |
Personu nosaukumus atvasina ar izskaņām
-ājs, -āja -ējs, -ēja -ene, -ēns, -iene -ēknis, -ēkne -ietis, -iete -iķis, -iķe -(i)nieks, -(i)niece -onis, -one, -oņa -tājs, -tāja -ulis, -ule | ēdājs, ēdāja ēdējs, ēdēja meitene, meitēns, hercogiene audzēknis, audzēkne latvietis, latviete jumiķis, jumiķe dzirnavnieks, dzirnavniece varonis, varone, čaboņa lasītājs, lasītāja mazulis, mazule |
Izskaņas -ājs, -āja norāda uz tādu darītāju, kas darbību veic regulāri, vienmēr, bet izskaņas -ējs, -ēja– uz tādu darītāju, kas darbību veic tikai konkrētā brīdī.
Piemērs:
Ēdājs – tas, kas vienmēr ēd (starpbrīžos, stundās).
Ēdējs – tas, kas pašlaik ēd pusdienas (brokastis utt.).
Ēdējs – tas, kas pašlaik ēd pusdienas (brokastis utt.).
Ja novada nosaukums beidzas ar izskaņu -gale, tad iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -ietis, -iete.
Piemērs:
Latgale – latgalietis, latgaliete
Zemgale – zemgalietis, zemgaliete
Zemgale – zemgalietis, zemgaliete
Ja novada nosaukums beidzas ar izskaņu -zeme, tad iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -nieks, -niece.
Piemērs:
Kurzeme – kurzemnieks, kurzemniece
Vidzeme – vidzemnieks, vidzemniece
Vidzeme – vidzemnieks, vidzemniece
-enis -ene -ulis | rubenis, aklenis (dundurs) lācene, zvīņene (kukainis) brūnulis (tauriņš), omulis (zivs) |
Augu nosaukumus atvasina ar izskaņām
-ājs -ene | avenājs avene |
Priekšmetu nosaukumus atvasina ar izskaņām
-eklis, -ēklis -īkla, -īklis, -kl(i)s -nīca, -nieks -(s)lis -tava -tuve -ulis | tēmēklis pavārnīca kāpslis |
Vietu nosaukumus atvasina ar izskaņām
-aine -ājs -iena, -iene, -iens -ija -nīca -tava -tuve | priedaine avenājs paliena |
Ar izskaņu -tava atvasina vietu nosaukumus no atvasinātiem vārdiem (ir sakne un vismaz viens piedēklis).
Piemērs:
gludināt – gludinātava
laimēt – laimētava
tirgot – tirgotava
laimēt – laimētava
tirgot – tirgotava
Ar izskaņu -tuve atvasina vietu nosaukumus no pirmatnīgiem vārdiem (ir tikai sakne un galotne).
Piemērs:
siet – sietuve
malt – maltuve
vērpt – vērptuve
malt – maltuve
vērpt – vērptuve
Abstraktu jēdzienu nosaukums atvasina ar izskaņām
-atne -enis -ība -klis -tne -ums | sapratne lielība uztraukums |
Darbību nosaukumus atvasina ar izskaņām
-ieks -oņa -šana -šanās -ums | murdoņa ķeršana braukāšanās |
Īpašību nosaukumus atvasina ar izskaņām
-ums -ība | mundrums laipnība |
Ar izskaņām var izrādīt attieksmi pret vārdu - pozitīvu vai negatīvu.
Izskaņa var būt gan ar mīlinājuma, pamazinājuma vai nievājuma nozīmi.
| -elis, -ele -ene, -ēns -iņš, -iņa -ītis, -īte -sniņa -tiņš, -tiņa | netīrelis, lapele vilcēns galdiņš, dieniņa sunītis, pīlīte sirsniņa medutiņš |
Lietvārdus var atvasināt arī ar galotnēm.
Mainot vārda galotni un izmantojot citus vārddarināšanas līdzekļus, iespējams iegūt no sākotnējiem vārdiem nozīmes ziņā atšķirīgus vārdus.
līksm-s kakl-s | līksm-e apkakl-e |
No diviem dažādas nozīmes vārdiem var izveidot trešo atšķirīgas nozīmes vārdu.
Veidojot salikteņus, pirmais vārds var gan zaudēt galotni, gan to saglabāt.
Veidojot salikteņus, pirmais vārds var gan zaudēt galotni, gan to saglabāt.
Piemērs:
liels + saimnieks – lielsaimnieks
(galotne vārdam liels zudusi)
(galotne vārdam liels zudusi)
uguns + grēks – ugunsgrēks