Īpašības vārdam ir divu veidu galotnes – noteiktā un nenoteiktā galotne.
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte vienskaitlis
Vīriešu dzimte daudzskaitlis
Sieviešu dzimte vienskaitlis
Sieviešu dzimte daudzskaitlis
silts vējš
silti vēji
silta diena
siltas dienas

   
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte vienskaitlis
Vīriešu dzimte daudzskaitlis
Sieviešu dzimte vienskaitlis
Sieviešu dzimte daudzskaitlis
siltais vējš
siltie vēji
siltā diena
siltās dienas
 
 
Nenoteiktā galotne tiek lietota:
  1. ja īpašības vārds priekšmetu vai dzīvu būtni raksturo kā svešu, kā pirmoreiz minētu
    Apmēram pēc pusstundas ieradās spilgti sarkans ugunsdzēsēju auto.
    kāds auto? - sarkans
    sarkans auto - pirmoreiz minēts svešs, nezināms auto
     
  2. tiem īpašības vārdiem, kas seko aiz vārdiem kāds, dažs, visāds, dažāds;
    Daži mazi bērni skaļi iesmējās, ieraugot klauna spuraino galvu.
    kādi bērni? - mazi
    mazi bērni - īpašības vārds seko aiz vārda "daži", kas norāda uz kaut ko nenoteiktu, nekonkrētu, proti, svešu, nezināmu
  
Noteiktā galotne tiek lietota:
  1. ja īpašības vārds raksturo zināmu, pazīstamu priekšmetu vai dzīvu būtni;
    “Bet tūlīt ne!” Ilze atkal iesmējās. “tagad mums jāvaktē tas... melnais vīrs... ar maisu...”
    kāds vīrs? - melnais
    melnais vīrs - zināms vīrs melnā apģērbā
     
  2. tiem īpašības vārdiem, kas seko aiz vārdiem šis, tas, pats, viss, mans, tavs, savs, mūsu, jūsu, viņu, viņa, viņas;
    Bet tomēr abi kopā viņi tās garās stundas nepavadīja vis.
    kādas stundas? - garās
    garās stundas - īpašības vārds seko aiz vārda "tās", kas norāda uz konkrētību

     
  3. vispārākajā pakāpē (skat. Īpašības vārda salīdzināmās pakāpes);
    Pēc iepriekšējā gada pieredzes Artūrs zināja: vislabākais skats atsedzas no paugura aiz alkšņu pudura.kāds skats? - vislabākais
    vislabākais - īpašības vārds vispārākajā pakāpē
     
  4. īpašības vārdiem, kas kļuvuši par īpašvārdiem;
    Rudais, pavēris vienu aci, paraustīja degunu un ar ķepu pieķibināja reņģi sev tuvāk.
    Rudais - rudais kaķis