Kura ir pasaules vecākā valoda?
Kā valodas veidojušās un attīstījušās?
Vai visas valodas cēlušās no viena pirmavota?
Tie ir jautājumi, kas nāk prātā, domājot par cilvēku runātās valodas rašanos. Uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem cilvēki centušies rast atbildes jau vairāk nekā 3000 gadu.
Cilvēks un viņa runātā valoda ir radusies pirms vairākiem miljoniem gadu. Cilvēka valoda attīstījusies pamazām, pašam cilvēkam attīstoties un kļūstot par saprātīgu būtni.
Ir daudz teoriju par to, kā tad īsti ļaudis sākuši runāt un kāpēc valodas ir tik dažādas.
Lielākā daļa Eiropas valodu ir radniecīgas.
Latviešu valodai tuva ir lietuviešu valoda.
Valodu radniecību var pazīt, piemēram, pēc kopīgiem vai līdzīgiem vārdiem.
Piemērs:
tēvs - tevas,
saule - saule,
Kāds ir tavs vārds? - Kaip tavo vardas?
Valodu, ko vairs nelieto ikdienā, kurā nerunā neviena tauta, sauc par mirušu valodu. Piemēram, prūšu valoda ir mirusi kopš 18. gadsimta.
Zinātnē tikušas izveidotas vairākas valodas izcelšanās teorijas.
- Skaņu atdarināšanas teorija - Tās sākotne meklējama sengrieķu filozofu analoģijas teorijā, Dēmokrita un Platona koncepcijās. Skaņu atdarināšanas teorija plaši izplatīta 17.- 19. gadsimtā, arī 20. gadsimtā tai ir piekritēji un atbalstītāji. Teorijas pamatā ir uzskats, ka pirmie vārdi cilvēku valodās cēlušies no dabā dzirdētu skaņu atdarinājumiem. Priekšmets ieguvis savu nosaukumu pēc tām skaņām, kādas viņš rada. Skaņu atdarināšanas teorija gan labi izskaidro valodas skaņu materiāla avotu, bet neizskaidro runas spējas izcelšanos.
Piemērs:
Tiesa, zvēri un putni dažādās valodās bieži vien "runā" atšķirīgi: latviešu gailis dzied kikerigū, vācu - kikeriki, angļu - cock-adoodle-doo, krievu - kukareku.
- Norunas jeb savstarpējas vienošanās teorija - Šo teoriju, kurai sākumi meklējami jau senajā Grieķijā, izvirzīja franču filozofs Ruso (1712-1778). Pēc šīs teorijas, cilvēki esot savā starpā vienojušies, kā katru lietu nosaukt. Norunas teorijas pamatā ir uzskati par sabiedrības izcelšanos norunas, savstarpējas vienošanās jeb sabiedriskā līguma ceļā.
- Atraduma teorija - Senajā Grieķijā pie šīs teorijas turējās Demokrīts un Aristotelis. Arī angļu ekonomists Ādams Šmits (1723-1790), kas 1759. gadā izdeva darbu par valodas izcelšanos, domāja, ka cilvēki valodu izdomājuši. Tomēr nav ticams, ka cilvēki neprazdami runāt, būtu varējuši veikt tik grūtu uzdevumu.
- Iedzimtības teorija - Valoda cilvēkam ir iedzimusi un jau paši pirmie cilvēki esot runājuši. Iedzimtības teorija ignorē attīstības teoriju.
- Emocionālo izsaucienu teorija - Tās piekritēji (Lukrēcijs, Kondiljaks, Loks, Herders, Steintāls u.c.) apgalvoja, ka valodas vārdi esot radušies no nejaušiem izsaucieniem, ko mūsu sencis izkliedzis jūtu saviļņojumu - afektu brīžos. Minētie pētnieki visu vārdu pamatā meklēja izsaucienus, kas cilvēkam izlaužas sāpēs, priekā, šausmās utt. Tā, piemēram, vārdi vaidēt, vaimanāt cēlušies no vai!.
- Darba izsaucienu teorija - Teoriju izvirzījis vācu filozofs L.Nuarē (1829-1889). Viņš mācīja, ka valoda cēlusies nevis no emocionāliem izsaucieniem, kas pavada pārdzīvojumus un ir nemainīgi, bet gan no tiem izsaucieniem, kas saistīti ar darba procesu, piemēram, vācu hacken «cirst» esot cēlies no izsauciena ha, kas izlaužas cirtējam, ar sparu cērtot malku. Sakarā ar darba procesu attīstību attīstījušies arī ar darbu saistītie izsaucieni. Šo teoriju atzina un popularizēja vispirms Maksis Millers, pēc tam K.Kautskis, G. Pļehanovs, A. Bogdanovs u.c.
- Vunta teorija - Vācu ideālistiskais filozofs un psihologs V. Vunts (1832-1920) izvirzīja īpašu emocionālo izsaucienu teorijas paveidu - skaņu refleksa teoriju, apvienojot to ar žestu teoriju. V. Vunts uzskatīja, ka roku kustību (žestu) valoda un skaņu valoda attīstījušās vienlaicīgi, bet dažādos nolūkos. Žestu valoda izteikusi priekšstatus par priekšmetiem, bet skaņu valoda - dažādās cilvēka jūtas. Sejas, mutes un sevišķi mēles kustības vēlāk sākušas kalpot artikulētu valodas skaņu radīšanai.
- Marra hipotēze par valodas izcelšanos - Hipotēzi par valodas izcelšanos izvirzīja N. Marrs. Viņš apgalvoja, ka pirmais cilvēku sazināšanās līdzeklis esot bijis žestu un mīmikas valoda, tātad bijis cilvēks un domāšana, bet bez skaņu jeb vārdu valodas. Skaņu valoda pēc N. Marra domām radusies vēlāk. To esot veidojuši magi saviem rituāla jeb kulta nolūkiem kā maģiskas izdarības līdzekli, lai gūtu cilts totēma labvēlību šīs cilts cilvēku darbiem.
Tev noteikti radies tāds jautājums: "Kāpēc gan vajag izskaidrot valodas izcelšanos?"
Pirmkārt, tas nozīmē parādīt tos faktorus, kas deva cilvēkiem iespēju sākt runāt.
Otrkārt, noskaidrot tos sabiedriskos apstākļus (dzīve sabiedrībā un darbs), kāpēc bija nepieciešama valoda.
Treškārt, noteikt, no kādām skaņām valoda veidota.