Pēdiņas (apaļās vai stūrainās) ir pāru pieturzīmes, kas lielākoties parāda vārdu vai vārdu grupu jēdzienisko izcēlumu:
- ar pēdiņām atdala tiešo runu no piebildes:
"Savu uzdevumu," teica skolotāja, "jūs esat veikuši teicami." - ar pēdiņām atdala citātus:
Autors iesāk ar šādiem vārdiem: "Lielceļš no Jelgavas uz Vilci iet caur Ūziņiem."
Kritiķis ir pārliecināts, ka "tieši te slēpjas grāmatas vara pār lasītāju, tās lielākā, nezūdošā vērtība". - pēdiņās raksta literāru darbu vai mākslas darbu, grāmatu, laikrakstu, žurnālu nosaukumus, tāpat rūpnīcu, uzņēmumu, biedrību, klubu, kuģu, mašīnu, ordeņu, medaļu nosaukumus, kā arī ēdienu, dzērienu un citu līdzīgu jēdzienu nosaukumus, kam ir īpašvārda nozīme:
glezna "Zemes saimnieki"; dzejoļu krājums "Mirkļu mūžība"; žurnāls "Sievietes Pasaule"; izdevniecība "Zvaigzne"; rūpnīca "Straume"; sporta biedrība "Daugava". - pēdiņās raksta vārdus, kas lietoti pretējā, ironiskā vai metaforiskā nozīmē:
Par tiesnešiem cienīgi blēži sēž
Un "godīgi" ādu nost citiem plēš. (E.Veidenbaums.) - pēdiņās mēdz rakstīt vārdus un vārdu savienojumus, ja tie gramatiski nesaistās ar citiem vārdiem:
Vārds "kultūra" visās valodās skan līdzīgi. Nepieļausim nekādus "bet" un "varbūt".
Ar iekavām var atdalīt iestarpinājumus ar piebilduma vai paskaidrojuma nozīmi, piemēram:
Tādi ir galvenie (bet ne vienīgie) jautājumi.
Mūsu klases meitenes (piemēram, Anda, Inese un Maruta) labprāt spēlē šahu.
Bērzu lapas ievāc ziedēšanas beigās (maijā, jūnijā).