Izlasi diskusijas dalībnieku viedokļus!
- Nepareizs ir apgalvojums, ka cilvēki, tai skaitā jaunieši, vairs nelasa. Nē, lasa un, iespējams, pat vairāk, nekā pirms 10 vai 20, vai 50 gadiem. Pareizais jautājums ir – kas tiek lasīts? Tās ir īsziņas, ziņas, elektroniskās vēstules, sarunas forumos un tērzētavās, subtitri un reklāmu teksti ielās.
Nākamais jautājums ir – ko šī informācija dod mums, lasītājiem? Un kā šāda lasīšana bagātina mūs, lasītājus?
- Laiku pa laikam dažādās aptaujās tiek konstatēts, ka bērni vairs nepazīst savu vecāku paaudzes iemīļotos literāros varoņus. Protams, seko secinājums par nelasīšanu un teju visas jaunās paaudzes degradāciju. Bet vai tiek noskaidrots, kādi literārie varoņi patīk mūsu bērniem? Kāpēc ir tik nievājoša attieksme pret Hariju Poteru, Gregu vai Bellu? Galu galā – vai tas tomēr nebūtu mazliet dīvaini, ja bērni joprojām jūsmotu par Janča un Marča piedzīvojumiem? Manuprāt, lasīšanas ziņā akcents no daiļliteratūras pārvirzījies uz populārzinātnisko literatūru. Bērni aizrautīgi lasa gan „Ilustrēto Junioriem”, gan dažāda veida enciklopēdijas.
- Mūsdienās cilvēki nelasa. Daiļliteratūru. Bet vai šī problēma nav bijusi aktuāla arī iepriekš? Ja paskatāmies vēsturē, vai, kad un cik ilgi lielākā daļa cilvēku ir lasījuši daiļliteratūru? Un vai tiešām visiem jālasa? Varbūt tas ir pavisam normāli – procentuāli maza cilvēku daļa, kas spēj, prot un kam ir vajadzība lasīt daiļliteratūru. Tiesa gan, definēt konkrētus procentus būtu sarežģīti, jo kurš gan uzņemtos tik apjomīgu pētījumu. Visas valodas, kam ir rakstība, visa tajās uzrakstītā daiļliteratūra un lasītāji konkrētajā valodā? Ambiciozi…
Atzīmē precīzāko diskusijas tematu!
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!