Izlasi diskusijas dalībnieku viedokļus!
- Nepareizs ir apgalvojums, ka cilvēki, tai skaitā jaunieši, vairs nelasa. Nē, lasa un, iespējams, pat vairāk, nekā pirms 10 vai 20, vai 50 gadiem. Pareizais jautājums ir – kas tiek lasīts? Tās ir īsziņas, ziņas, elektroniskās vēstules, sarunas forumos un tērzētavās, subtitri un reklāmu teksti ielās.
Nākamais jautājums ir – ko šī informācija dod mums, lasītājiem? Un kā šāda lasīšana bagātina mūs, lasītājus?
- Laiku pa laikam dažādās aptaujās tiek konstatēts, ka bērni vairs nepazīst savu vecāku paaudzes iemīļotos literāros varoņus. Protams, seko secinājums par nelasīšanu un teju visas jaunās paaudzes degradāciju. Bet vai tiek noskaidrots, kādi literārie varoņi patīk mūsu bērniem? Kāpēc ir tik nievājoša attieksme pret Hariju Poteru, Gregu vai Bellu? Galu galā – vai tas tomēr nebūtu mazliet dīvaini, ja bērni joprojām jūsmotu par Janča un Marča piedzīvojumiem? Manuprāt, lasīšanas ziņā akcents no daiļliteratūras pārvirzījies uz populārzinātnisko literatūru. Bērni aizrautīgi lasa gan „Ilustrēto Junioriem”, gan dažāda veida enciklopēdijas.
- Dzirdot kārtējo kritisko pasniedzēja atsauksmi par internetā atrasto informāciju un absolūti neizbēgamo grāmatas cildinājumu, tik tikko noturos nepavaicājis, kāda atšķirība tad ir starp drukātajā grāmatā un e-grāmatā izlasīto. Vai informācijas ieguve nenotiek vienādi, proti, lasot? Vai kāds mūsdienās apraud spalvaskāta likteni? Ir sociālas programmas, kas aicinātu rakstīt ar tinti un spalvu, kas veidotu īpašu aizsardzības programmu šiem abiem? Tad kāpēc tā notiek ar grāmatu? Galu galā – izziņas ieguves process nemainās, mainās tikai līdzeklis, kuru izmantojam.
Atzīmē precīzāko diskusijas tematu!
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!