Vēlējuma izteiksme
Vēlējuma izteiksmē darbības vārds izsaka darbību, kas varētu notikt, ja būtu atbilstoši apstākļi vai nosacījumi. Izteiksmes rādītājs – darbības vārds beidzas ar -tu, -tos. Darbības vārdam vēlējuma izteiksmē ir 2 laiki – vienkāršā un saliktā tagadne.
Vienkāršā tagadne: Es raktu grāvi. Grāvis tiktu rakts.
Saliktā tagadne: Es būtu racis. Grāvis būtu rakts.
Vajadzības izteiksme
Darbības vārds vajadzības izteiksmē izsaka vajadzību. Izteiksmes rādītājs – darbības vārds sākas ar jā- . Darbības vārdam vajadzības izteiksmē aplūko 3 vienkāršos laikus. Laiku norāda palīgdarbības vārda būt laika forma.
Vienkāršā tagadne: Man ir jārok grāvis. (teikumā ir var izlaist).
Vienkāršā pagātne: Man bija jārok grāvis.
Vienkāršā nākotne: Man būs jārok grāvis
Vajadzības izteiksmes veidošana
Darbības vārdu vajadzības izteiksmē darina no īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes 3. personas, pievienojot priedēkli jā-.
| Īstenības izteiksme | Vajadzības izteiksme |
|
[viņš] lasa
raksta
zīmē
rēķina
|
[viņam] jālasa
jāraksta
jāzīmē
jārēķina
|
Vajadzības izteiksmes vienkāršās tagadnes vienvārda formu veido, īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formai pievienojot priedēkli jā-:
Darbības vārdam vajadzības izteiksmē aplūko 3 vienkāršos un 3 saliktos laikus. Laiku norāda palīgdarbības vārda būt laika forma. 6 laiki.
| Vienkāršie laiki | Saliktie laiki |
| Vienkāršā tagadne: ir jāceļ (teikumā ir var izlaist). | Saliktā tagadne: ir bijis jāceļ. |
| Vienkāršā pagātne: bija jāceļ. | Saliktā pagātne: bija bijis jāceļ. |
| Vienkāršā nākotne: būs jāceļ. | Saliktā nākotne: būs bijis jāceļ. |
Saliktās laika formas lieto reti.
Vajadzības izteiksmes paveidi
Vajadzības izteiksmei bieži lieto atstāstījuma un vēlējuma paveidus ar tiem raksturīgajiem laikiem.
Atstāstījuma paveids — darbības vārds izsaka vajadzību atstāstījuma veidā. 4 laiki.
| Vienkāršie laiki | Saliktie laiki |
| Vienkāršā tagadne: esot jāceļ. | Saliktā tagadne: esot bijis jāceļ. |
| Vienkāršā nākotne: būšot jāceļ. | Saliktā nākotne: būšot bijis jāceļ. |
Vēlējuma paveids — darbības vārds izsaka vajadzību vēlējuma veidā. 2 laiki.
| Vienkāršie laiki | Saliktie laiki |
| Vienkāršā tagadne: būtu jāceļ. | Saliktā tagadne: būtu bijis jāceļ. |
Pareizrakstība vajadzības izteiksmē
Svarīgi!
1. Darbības vārdam vajadzības izteiksmē priedēklis ir jā-, kur ā vienmēr ir garš:
jāskatās, jālasa, jāpaveic u.tml.
2. Atgriezeniskajiem darbības vārdiem (beidzas ar galotni -ties) galotne -ās ir tiem darbības vārdiem, kam nenoteiksmē ir izskaņas -īties un -ināties. Pārējiem atgriezeniskajiem darbības vārdiem ir galotne -as:
klausīties — jāklausās; izlikties — jāizliekas.
Vajadzības izteiksmes saistījums ar citiem vārdiem
Vārds, kas apzīmē darbības uztvērēju, jālieto nominatīvā (kas?). Nepareizi ir lietot akuzatīvu (ko?).
Brālim jāspēlē basketbols. Nevis basketbolu. Uz klases vakaru būs jāuzaicina visi. Nevis visus.
Ja aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē ir nenoteiksme, lietvārds vai vietniekvārds jālieto akuzatīvā (ko?).
Tev jācenšas uzmundrināt brāli un mani.
Ļoti bieži valodā tiek izmantota pavēles izteiksme.
Darbības vārds pavēles izteiksmē izsaka pavēli, pamudinājumu, aicinājumu, lūgumu.
Nāciet mājās! Brauc lēnāk! Lai skrien ātrāk! Lidosim uz Parīzi! Brauciet uzmanīgāk!
Svarīgi!
Pavēles izteiksmei nav laiku.
Pavēles izteiksmes formas un veidošana
Atšķirīgas ir pavēles izteiksmes formas vienskaitļa un daudzskaitļa personās.
|
Pers.
|
Viensk.
|
Daudzsk.
|
|
1.
|
—
|
celsim! celsimies!
|
|
2.
|
cel! celies!
|
celiet! celieties!
|
|
3.
|
lai ceļ! lai ceļas!
|
|
Daudzskaitļa 1. personā (mēs) lieto nākotnes formu, bet teikumam, protams, ir pavēles intonācija:
Brauksim mājās! Celsim jaunu māju!
Daudzskaitļa 2. personā (jūs) izmanto galotni -iet vai -ieties:
nenoteiksme — griezt
īstenības izteiksmes tagadne — tu griez
pavēles izteiksme — (jūs) grieziet!
Svarīgi!
Stingru pavēli vai aizliegumu izsaka ar darbības vārda nenoteiksmi.
Nekustēties! Nesarunāties! Stāvēt!
Interpunkcija teikumos ar darbības vārdu pavēles izteiksmē
Svarīgi!
Ja teikumā ir izsauksmes vārds lūdzu un tam blakus ir darbības vārds pavēles izteiksmē, tad izsauksmes vārds atdalāms ar komatu vai komatiem no pavēles izteiksmes.
Nāciet, lūdzu, istabā!
Paskaidro, lūdzu, kā tas notika!
Lūdzu, ienāciet manā mājā!
Paskaidro, lūdzu, kā tas notika!
Lūdzu, ienāciet manā mājā!
Svarīgi!
Izsauksmes vārds lūdzu jāatšķir no darbības vārda īstenības izteiksmes 1. personas (es) formas, kur es nav minēts, jo tad komats lūdzu atdalīšanai nav nepieciešams.
Izsauksmes vārds lūdzu un pavēles izteiksme: Brauciet, lūdzu, uzmanīgāk! Lūdzu, ejiet pastaigāties! Skrieniet, lūdzu, uzmanīgāk! Jālieto komati!
Darbības vārds lūdzu īstenības izteiksmē: Lūdzu (es) viņu braukt uzmanīgāk. Lūdzu (es) iet pastaigāties. Lūdzu (es) skriet uzmanīgāk.
Darbības vārds lūdzu īstenības izteiksmē: Lūdzu (es) viņu braukt uzmanīgāk. Lūdzu (es) iet pastaigāties. Lūdzu (es) skriet uzmanīgāk.
Pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas veidošana un lietošana
Svarīgi!
Jāuzmanās ar daudzskaitļa 2. personas (jūs) pareizu lietojumu, jo bieži vien tā tiek jaukta ar īstenības izteiksmi, kas šajā formā beidzas ar -at, -āt, -aties, -āties.
Dsk. 2. personas galotnes priekšā ir tas pats līdzskanis, kas vsk. 2. personas galotnes priekšā.
|
Pavēles izteiksmes vsk. 2. persona
|
Pavēles izteiksmes dsk. 2. persona
|
|
roc!
|
rociet!
|
|
ierocies!
|
ierocieties!
|
|
apgāzies!
|
apgāzieties!
|
|
sēdi!
|
sēdiet!
|
Īpaši jāievēro pavēles izteiksmes formu veidošana darbības vārdiem, kas nenoteiksmē beidzas ar -cīt vai -dzīt (mocīt, slaucīt, slodzīt, locīt, braucīt u.tml.). Šiem darbības vārdiem 2. personā nenotiek skaņu mija ne vienskaitlī, ne daudzskaitlī.
|
Pavēles izteiksmes vsk. 2. persona
|
Pavēles izteiksmes dsk. 2. persona
|
|
moki!
|
mokiet!
|
|
slauki!
|
slaukiet!
|
Īstenības un pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas salīdzinājums
Bieži vien jauc īstenības un pavēles izteiksmes lietojumu. Tādēļ der iegaumēt, kā atšķiras galotnes.
|
Īstenības izteiksmes dsk. 2. persona
|
Pavēles izteiksmes dsk. 2. persona
|
|
nākat
|
nāciet!
|
|
skatāties
|
skatieties!
|
|
laužat
|
lauziet!
|
|
lasāt
|
lasiet!
|
Jāievēro, ka var notikt līdzskaņu mija:
pirkt — pērc! — pērciet!
lūgties — lūdzies! — lūdzieties!
Var notikt arī patskaņu mija:
prast — proti! — protiet!
Jautājuma teikumā lieto īstenības izteiksmi, jautājuma teikumā nedrīkst lietot pavēles izteiksmi.
Pareizi: Vai jūs lasāt grāmatas? Vai gribat piedalīties sacensībās?
Nepareizi: Vai jūs lasiet grāmatas? Vai gribiet piedalīties sacensībās?