1. Vārda tiešā un pārnestā nozīme. Frazeoloģismi

Vārda nozīme ir skaniski izteiktais vārda jēdzieniskais saturs.
Vārda nozīme visspilgtāk izpaužas kontekstā.

Mazākā konteksta vienība ir divu vārdu savienojums, bet konteksts var būt arī teikums vai pat noteikta garuma teksts.

 

Pēc nozīmju daudzuma ir:

viennozīmīgi vārdi — vārdi ar vienu nozīmi, kas viegli uztverama ārpus konteksta:

daudznozīmīgi vārdi — vārdi ar vairākām nozīmēm, no kurām daļa atklājas tikai kontekstā:

Tiešā nozīme — nosauc priekšmetus, parādības, darbības, īpašības tieši, nesaistot ar citiem jēdzieniem.

Pārnestā nozīme — nosauc priekšmetus, parādības, darbības, īpašības netieši, tēlaini, uz līdzības pamata; svarīgs ir vārda lietojuma konteksts.

Pārnestā nozīme parasti radusies no tēlainā salīdzinājuma, ko apslēptā veidā ietver vārda tiešā nozīme.

 

Lai labāk izprastu tematu, nepieciešam apgūt tajā izmantotos valodas jēdzienus.

Antonīmi — pretējas nozīmes vārdi.
Frazeoloģija — kādas valodas frazeoloģismu kopums; valodniecības nozare, kas pēta frazeoloģismus.
Frazeoloģismi — leksiski nedalāmi, ar tradīciju valodā nostiprināti vārdu savienojumi.
Homonīmi — vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami dažādas nozīmes vārdi.
Homoformas — divu vai vairāku dažādas nozīmes vārdu formas, kuru izruna un rakstība ir vienāda.
Homogrāfi — dažādas nozīmes un dažādi izrunājami vārdi ar vienādu rakstību.
Idioma — nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme nav saistīta ar tajā esošo atsevišķo vārdu nozīmēm.
Leksika — vārdu kopums.
Leksikoloģija — valodniecības nozare, kas pētī kādas valodas vārdu kopumu.
Leksikogrāfija — valodniecības nozare, kas nodarbojas ar vārdnīcu sastādīšanu, kā arī pētī vārdnīcas un to sastādīšanas teoriju un praksi. 
Profesionālismi — vārdi vai vārdu savienojumi, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kuri nav termini.
Sinonīmi — vienādas vai ļoti tuvas nozīmes vārdi.
Svešvārdi jeb internacionālismi — aizguvumi, kas tiek lietoti daudzās valodās.
Šķirklis — vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
Termini — vārdi vai vārdu savienojumi, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kuriem ir specializēta nozīme, lietošanas joma. 
Vārdnīca — vārdu sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās.