Par tiešo runu un uzrunu mācījies jau 5. klasē, bet ir vērts atkārtot!
Tiešā runa ir kādas personas runas vai domu tiešs atkārtojums.
Jāievēro pieturzīmju un lielo sākumburtu lietojums! Tas atkarīgs no tiešās runas un piebildes novietojuma.
Vārdus, kas norāda uz runātāju vai runas situāciju precīzāk, sauc par piebildi.
Rakstos tiešo runu liek pēdiņās. Drukātā tekstā abas pēdiņas ir augšā " ", ar roku rakstītā tekstā — apakšā un augšā „”.
1. Aiz piebildes liek kolu, ja piebilde atrodas pirms tiešās runas. Tiešās runas beigu pieturzīme liekama pirms pēdiņām.
Piebilde: "Tiešā runa.!?"
Piebilde: "Tiešā runa.!?"
Piemērs:
Tētis noteica: "Es šodien mājās būšu vēlu."
Aija iesaucās: "Cik interesants darbs!"
2. Piebilde atrodas aiz tiešās runas, jāliek komats, ja tiešā runa ir stāstījuma teikums, pārējos gadījumos — attiecīgā beigu pieturzīme, ko nosaka teikuma izteikuma mērķis. Piebilde rakstāma ar mazo burtu.
"Tiešā runa,!?" piebilde.
"Tiešā runa,!?" piebilde.
Piemērs:
"Cik jauka šodien vakara saule!" nopriecājās Iveta, stāvot pie jūras.
3. Piebilde atrodas starp tiešās runas vārdiem.
"Tiešā," piebilde, "runa.!?"
Piemērs:
"Atnākšu otrdien," atbildēja Anna, "varbūt būsi nomierinājusies."
4. Piebilde atrodas starp vairākiem tiešās runas teikumiem.
"Tiešā runa.!?" piebilde. "Tiešā runa.!?"
Piemērs:
"Kur sapelnīju?" šis prasa. "Tirgodamies sapelnīju!"
5. Piebilde var būt izteikta ar vairākiem teikumiem vai salikta teikuma daļām, tad pirms otrās daļas liekama domuzīme.
Piebilde: "Tiešā runa,!?" — piebildes turpinājums.
Piemērs:
Inta prasīja: "Vai tev ir laba skolotāja?" — un izņēma limonādes pudeli no ledusskapja.
Uzruna un uzrunas grupa
Uzruna ir vārds vokatīvā, ar kuru teikumā uzrunā dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību.
Piemērs:
Māsiņ, vai varat pasaukt dakteri?
Uzrunas grupa veidojas, ja uzrunu paskaidro kāds patstāvīgs vārds; parasti tas ir apzīmētājs vai pielikums. Tādu teikumu beigās, kuros ir uzruna vai uzrunas grupa, visbiežāk liek izsaukuma vai jautājuma zīmi.
Piemērs:
Mīļo māsiņ, kad jūs man atkal dosiet zāles?
- Uzruna nav teikuma loceklis.
- Uzrunu un uzrunas grupu atdala ar komatiem.
- Uzruna teikumā var būt gan teikuma vai teikuma daļas sākumā, gan beigās, gan arī - starp citiem teikuma vārdiem.
Piemērs:
Elza, vai es drīkstu šovakar aiziet pie tevis?
Vai es drīkstu, māmiņ, šovakar aiziet pie draudzenes?
Vai es drīkstu šovakar aiziet pie draudzenes, tēt?
Vai es drīkstu, māmiņ, šovakar aiziet pie draudzenes?
Vai es drīkstu šovakar aiziet pie draudzenes, tēt?
- Personu vietniekvārdi tu, jūs uzrunā neietilpst.
Piemērs:
Ko tu, Jēkab, šovakar darīsi?
Cik jums, māksliniec, šodien skaista kleita!
Cik jums, māksliniec, šodien skaista kleita!
- Uzruna un uzrunas grupa ar komatu jānošķir arī no izsauksmes vārda.
Piemērs:
Ai, Zanīt, tev gan ir košs puķu pušķis!