Tekstā bieži tiek izmantota tiešā runa.
Tiešā runa ir kādas personas runas vai domu tiešs atkārtojums.
Jāievēro pieturzīmju un lielo sākumburtu lietojums! Tas atkarīgs no tiešās runas un piebildes novietojuma.
Vārdus, kas norāda uz runātāju vai runas situāciju precīzāk, sauc par piebildi.
Rakstos tiešo runu liek pēdiņās. Drukātā tekstā abas pēdiņas ir augšā " ", ar roku rakstītā tekstā — apakšā un augšā „”.
1. Aiz piebildes liek kolu, ja piebilde atrodas pirms tiešās runas. Tiešās runas beigu pieturzīme liekama pirms pēdiņām.
Piebilde: "Tiešā runa.!?"
Piebilde: "Tiešā runa.!?"
Piemērs:
Tētis noteica: "Es šodien mājās būšu vēlu."
Aija iesaucās: "Cik interesants darbs!"
2. Piebilde atrodas aiz tiešās runas, jāliek komats, ja tiešā runa ir stāstījuma teikums, pārējos gadījumos — attiecīgā beigu pieturzīme, ko nosaka teikuma izteikuma mērķis. Piebilde rakstāma ar mazo burtu.
"Tiešā runa,!?" piebilde.
"Tiešā runa,!?" piebilde.
Piemērs:
"Cik jauka šodien vakara saule!" nopriecājās Iveta, stāvot pie jūras.
3. Piebilde atrodas starp tiešās runas vārdiem.
"Tiešā," piebilde, "runa.!?"
Piemērs:
"Atnākšu otrdien," atbildēja Anna, "varbūt būsi nomierinājusies."
4. Piebilde atrodas starp vairākiem tiešās runas teikumiem.
"Tiešā runa.!?" piebilde. "Tiešā runa.!?"
Piemērs:
"Kur sapelnīju?" šis prasa. "Tirgodamies sapelnīju!"
5. Piebilde var būt izteikta ar vairākiem teikumiem vai salikta teikuma daļām, tad pirms otrās daļas liekama domuzīme.
Piebilde: "Tiešā runa,!?" — piebildes turpinājums.
Piemērs:
Inta prasīja: "Vai tev ir laba skolotāja?" — un izņēma limonādes pudeli no ledusskapja.
Saziņā bieži tiek izmantota ne tikai tiešā, bet arī netiešā runa, tāpēc ir svarīgi apgūt tās veidošanas nosacījumus.
Netiešā runa — kādas personas izteikuma atstāstījums palīgteikuma veidā.
Atstāstījuma izteiksmi izmanto, pārveidojot tiešās runas teikumu par netiešās runas teikumu.
Piebilde kļūst par virsteikumu, bet tiešā runa — par palīgteikumu.
Piebilde kļūst par virsteikumu, bet tiešā runa — par palīgteikumu.
Svarīgi!
Palīgteikumā darbības vārds jāpārveido atstāstījuma izteiksmē, kā arī 1. vai 2. personas vietniekvārds — 3. personā.
Ja tiešās runas teikumā ir izsauksmes vārds vai uzruna, netiešajā runā tas zūd.
Piemērs:
Kārlis teica: "Klau, Agri! Mēs ar klasi otrdien brauksim uz Tallinu!"
Kārlis teica Agrim, ka viņš ar klasi otrdien braukšot uz Tallinu.
Kārlis teica Agrim, ka viņš ar klasi otrdien braukšot uz Tallinu.
Lai iegūtu papildus informāciju par netiešo runu, vari noskatīties mācību video.
Valodas lietojumā ir satopama noģiedamā runa.
Noģiedamā runa ir citas personas runas vai domu atainojums, kas robežojas ar tiešo un netiešo runu.
Piemērs:
Tēvs noskatījās dēlā: jā, puika aug liels, drīz jau būs īsts vīrs.