Izlasi kādas diskusijas dalībnieku viedokļus!
1. Noteikti nepiekritīšu, ka mūsdienu bērni nelasa. Es drīzāk pavaicātu, vai pieaugušie zina, ko viņu bērni lasa. Cik vecāku ir izlasījuši „Bērnu žūrijas” grāmatas? Vismaz sava bērna vecumgrupai atbilstošās. Un cik skolotāju ir izlasījuši Grega piedzīvojumus vai Meloriju torņos pieredzēto, vai sekojuši līdzi Stravaganzas burvībai? Ja godīgi, cik pieaugušo vispār zina, kura autora grāmatas es pieminēju? Ja vēl padomājam, cik daudz tekstu bērni izlasa telefona vai datora ekrānā, vai tiešām kāds joprojām domā, ka mūsdienu bērni nelasa?
2. Laiku pa laikam dažādās aptaujās tiek konstatēts, ka bērni vairs nepazīst savu vecāku paaudzes iemīļotos literāros varoņus. Protams, seko secinājums par nelasīšanu un teju visas jaunās paaudzes degradāciju. Bet vai tiek noskaidrots, kādi literārie varoņi patīk mūsu bērniem? Kāpēc ir tik nievājoša attieksme pret Hariju Poteru, Gregu vai Bellu? Galu galā – vai tas tomēr nebūtu mazliet dīvaini, ja bērni joprojām jūsmotu par Janča un Marča piedzīvojumiem? Manuprāt, lasīšanas ziņā akcents no daiļliteratūras pārvirzījies uz populārzinātnisko literatūru. Bērni aizrautīgi lasa gan „Ilustrēto Junioriem”, gan dažāda veida enciklopēdijas.
3.
3.
Dzirdot kārtējo kritisko pasniedzēja atsauksmi par internetā atrasto informāciju un absolūti neizbēgamo grāmatas cildinājumu, tik tikko noturos nepavaicājis, kāda atšķirība tad ir starp drukātajā grāmatā un e-grāmatā izlasīto. Vai informācijas ieguve nenotiek vienādi, proti, lasot? Vai kāds mūsdienās apraud spalvaskāta likteni? Ir sociālas programmas, kas aicinātu rakstīt ar tinti un spalvu, kas veidotu īpašu aizsardzības programmu šiem abiem? Tad kāpēc tā notiek ar grāmatu? Galu galā – izziņas ieguves process nemainās, mainās tikai līdzeklis, kuru izmantojam.
Atzīmē precīzāk formulēto diskusijas tematu!
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!
Vēlies skaidrojošus video 9. klases latviešu valodas tēmām?