15. maijs - LATVIEŠU VALODA
EKSĀMENS VIDUSSKOLAI
Ir dažādi valodas līdzekļi, lai bagātinātu valodu vai arī atklātu tēlu raksturus daiļliteratūrā un dziesmu tekstos.
Var tikt izmantoti daudzie leksiskie līdzekļi — frazeoloģismi, sinonīmi, antonīmi u.c.
Sinonīmi vārdi ar tuvu vai pilnīgi vienādu nozīmi. Sinonīmi izceļ vissmalkākās nozīmes nianses.
Piemērs:
snaudulīgsmiegains
skumjšbēdīgs, skumīgs
Sinonīmu vārdnīcā vārdi tiek kārtoti sinonīmu rindās, rindas sākumā par pamatvārdu izvēloties sinonīmu ar vispārīgāko nozīmi. Sinonīmu rindas pamatvārdam jābūt vispārlietojamam vārdam, tas ir, bez emocionālas vai stilistiskas nokrāsas.
Piemērs:
skarbsass, nelaipns, dzedrs
Svarīgi ir zināt un prast noteikt vārdšķiras, lai nekļūdītos sinonīmu noteikšanā.
Sinonīmus, kuru nozīmes pilnīgi sakrīt, sauc par absolūtiem sinonīmiem.
Piemērs:
starptautisks — internacionāls
tālrunis — telefons
mest — sviest
Absolūto sinonīmu nav daudz. Daļa no tiem veido vārdu pāri, kurā viens vārds ir latviskas cilmes un otrs – aizgūts vārds.
Sinonīmi izceļ vissmalkākās nozīmes nianses, bagātina izteiksmi.
Antonīmu pāri veido vienas vārdšķiras pretēju nozīmju vārdi.
 
Piemērs:
augsts — zems, pozitīvs — negatīvs, sākt — beigt, dzīvība — nāve
Svarīgi ir zināt un prast noteikt vārdšķiras, lai nekļūdītos antonīmu noteikšanā. Antonīmus izmantojam, ja vēlamies izcelt pretstatus. 
Piemērs:
Mazs cinītis gāž lielu vezumu. (Latviešu sakāmvārds)
Frazeoloģismi
Frazeoloģisms ir valodā nostiprinājies stabils, tradicionāls vārdu savienojums ar īpatnēju nozīmi, kura kopējā nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmēm.
Piemērs:
Pamielot acis — ar patiku skatīties, redzēt,
kad pūcei aste ziedēs — nekad,
celt gaisa pilis — sapņot par to, kas nav iespējams,
spuras gaisā — pēkšņi apvainoties, sadusmoties,
atvērt sirdi — vaļsirdīgi izstāstīt savas domas, jūtas.
Frazeoloģismus var iemācīties lasot, klausoties, sarunājoties.
Lai saprastu frazeoloģisma nozīmi, nepietiek, ka ir zināma to veidojošo vārdu tiešā nozīme, jo frazeoloģisma nozīme veidojas tikai no visiem vārdiem kopā.
Latviešu valodā ir frazeoloģismi, kuru nozīme:
  •  ir saistīta ar kādu no frazeoloģismā ietilpstošajiem vārdiem;
Piemērs:
zili brīnumi — neparasti, neticami notikumi, kas līdzīgi brīnumiem;
mēms kā zivs — mazrunīgs; tāds, kas neizpauž noslēpumu.
  •  nav saistīta ne ar vienu frazeoloģismā ietilpstošo vārdu;
Piemērs:
ciets rieksts — tas, ko ir grūti paveikt, tas, kas sagādā grūtības;
Poētismi — vārdi ar emocionālu un stilistisku nokrāsu, tiem raksturīga svinīga nokrāsa, tēlainība, dzejiskums.
Visbiežāk poētismi sastopami dzejā, prozā — retāk.
Piemērs:
daile, liegs, latvis, zeltene
Sarunvalodas vārdi plašs leksikas slānis, kam raksturīga vienkāršāka, neoficiāla nokrāsa. Sarunvalodas vārdiem bieži piemīt emocionāla nokrāsa.
Sarunvalodas vārdus lieto ikdienišķās saziņas situācijās, kur saziņas partneri ir labi pazīstami un pati saziņas situācija ir brīva, nepiespiesta, un kur to neierobežo etiķete, protokols u. tml.
Piemērs:
činkstēt, smuks, mukt, zaķpastala
Žargonismi jeb slengs neliterāri vārdi, ko lieto noteikti sabiedrības slāņi, piemēram, skolēni, studenti, karavīri utt. Žargona pārzināšana liecina par piederību kādai noteiktai sociālai grupai. Žargons nav saprotams ārpus šīs sociālās grupas. Vispārlietojamie vārdi var tikt lietoti arī kā žargonismi, jo tādā gadījumā vārdam var būt piešķirta pavisam cita nozīme.
Piemērs:
bračka, bastot, učene, senči (vecāki)
Vienkāršrunas vārdi nav vēlami, tie ir valodas zemākais leksikas slānis. Vienkāršrunas vārdiem piemīt krasi negatīva emocionāla nokrāsa. Tie ir rupji, aizskaroši, daudzi vienkāršrunas vārdi ir lamuvārdi.
 
Poētismi un sarunvalodas vārdi ir literārās valodas vārdi, bet žargonismi un vienkāršrunas vārdi ir neliterāri.
 
Vārdu stilistisko nokrāsu daudz precīzāk var uztvert, ja blakus atrodas gan stilistiski neitrāls vārds, gan vārds ar stilistisku nokrāsu.
 
Sarunvalodas vārds
Stilistiski neitrāls vārds
Poētisms
skuķis
meitene
zeltene
čučēt
gulēt
dusēt
 
Vārdi ar īpašu stilistisku nokrāsu bieži tiek izmantoti daiļliteratūrā, lai individualizētu tēlu valodu.