15. maijs - LATVIEŠU VALODA
EKSĀMENS VIDUSSKOLAI
Divdabju pareizrakstība
1. Daļēji lokāmā divdabja rakstība un izruna mēdz atšķirties, ja divdabja izskaņas balsīgā līdzskaņa d priekšā nonāk darbības vārda saknes nebalsīgais līdzskanis.
Rakstība       Izruna
nesdams      [nezdams]
likdams         [ligdams]
slēpdams      [slēbdams]
 
Lai pārliecinātos par līdzskaņa rakstību pirms divdabja izskaņas, pagātnē jāpārveido tas darbības vārds, no kura nenoteiksmes celma divdabis veidots.
 
Nenoteiksme
Darbības vārds pagātnē
Divdabis
lauzt
lauza
lauzdams
mest
meta
mezdams
vest
veda
vezdams
nest
nesa
nesdams
lūgt
dza
gdams
liekt
lieca
liekdams
slēpt
slēpa
slēpdams
likt
lika
likdams
 2. Lokāmo ciešamās kārtas pagātnes divdabju, kas beidzas ar -ts, -ta, pareizrakstība un izruna atšķiras.
3. Ar -āms,-āma, -ām, -āmies veido divdabjus no darbības vārdiem, kam nenoteiksmē ir izskaņas -īt, -īties, -ināt, -ināties.
 
Nenoteiksme
Divdabis
klausīt
klausīties
vizināt
vizināties
klausām, klausāma
klausāmies
vizinām, vizināma
vizināmies
 
  • Lokāmo ciešamās kārtas tagadnes divdabju, kas atvasināti no 3. konjugācijas darbības vārdiem ar izskaņām -īt, -īties, -ināt, -ināties, formās rakstāms garais patskanis ā
    Piemērs:
    lasīt – lasāms, darināt – darināms.
  • Nelokāmo divdabju, kas atvasināti no 3. konjugācijas darbības vārdiem ar izskaņām -īt, -īties, -ināt, -ināties, formās rakstāms garais patskanis ā
    Piemērs:
    lasīt – lasām, darināt – darinām.
  • Nenoteiksmes galotnēs -t un -ties ir nebalsīgais līdzskanis t.