Atkārto, ko 1. klasē uzzināji par anekdotēm.
Anekdote — īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, interesantu, komisku notikumu.
Eiropā viduslaikos karaļus un viņu galminiekus ar jokiem un trikiem izklaidēja galma jokdari. Sākotnēji jokdari apdziedāja izcilus varoņdarbus un drošsirdīgus varoņus. Tikai vēlāk stāstīja jokus un aizraujošus atgadījumus. Jokdaru stāstītās anekdotes vēlāk sāka apkopot, un tās izdeva tā sauktajās jokdaru grāmatās.
Anekdotes
- māca un rāda, kā būt asprātīgam;
- stāstītāju trenē būt asprātīgam;
- attīsta asociatīvo domāšanu.
Anekdotes ir jaunrade, kas veicina iztēli, atmiņu un radošumu.
Anekdotes ir uzskatāmas par mūsdienu folkloru, un tām attīstība notiek tikai tad, ja tās ceļo no mutes mutē, no tautas tautā, no pieaugušiem pie bērniem, mūslaikos – arī no viena interneta portāla uz otru.
Piemērs:
Kāds labi audzināts zēns reiz saticis ielas puiku. Ielas puika zēnam jautājis: “Vai tu gribi dabūt vienu pļauku?”
“Pagaidi,” atbildējis zēns, “man jāiet un jāpaprasa mammai. Viņa man ir aizliegusi kaut ko no svešiem pieņemt.”
“Pagaidi,” atbildējis zēns, “man jāiet un jāpaprasa mammai. Viņa man ir aizliegusi kaut ko no svešiem pieņemt.”
Vizuālajā mākslā anekdotei tuvs žanrs ir karikatūra.
Karikatūra — humoristisks zīmējums, kurā komisko efektu panāk ar pārspīlējumu vai salīdzinājumu.
Zinātnieka Alberta Einšteina karikatūra (pārspīlēta izmēra galva)
