Autoritārās un totalitārās varas sabiedrības izveidojās 20. gadsimtā. Nozīmīgākie piemēri ir komunistu sabiedrība, fašistu sabiedrība un nacistu sabiedrība.
Šīm sabiedrībām raksturīga kopīga iezīme - vara atrodas vienas personas vai nelielas personu grupas rokās. "Autoritārā varas sabiedrībā vara parasti kontrolē tikai politisko dzīvi, totalitārā varas sabiedrībā tā cenšas kontrolēt visas sabiedrības dzīves jomas. Abās sabiedrībās vara balstās uz valsts vadītāju izstrādāto ideoloģiju - uzskatu sistēmu, kas caur valsts veidotu uzskatu izplatīšanas sistēmu jeb propagandu tiek uzspiesta sabiedrībai."
Komunisms
Komunisms tulkojumā no latīņu valodas vārda commūnis nozīmē kopīgs. Marksisma teorijā komunisms paredz bezšķiru sabiedrību, kurā visiem sabiedrības locekļiem būs vienlīdzīgas tiesības un iespējas. Viena no komunisma pamatnostādnēm - no katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām.
Komunistu ideoloģija balstījās uz vispārējās vienlīdzības principa. Kārlis Markss (1818-1883) un Fridrihs Engelss (1820-1895) uzskatīja, ka valsti, kurā visi būtu vienlīdzīgi, spēj izveidot strādnieki.
Krievijā 1917.gadā šādu strādnieku valsti sāka veidot Vladimirs Iļjičs Ļeņins (1870-1924, Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs, ļeņinisma ideoloģijas pamatlicējs; uzskatīja, ka komunistiskajai partijai aktīvi jādarbojas kapitālisma iznīcināšanā). Šī ideja guva lielu atbalstu, jo Krievijā bija ļoti daudz trūcīgu cilvēku, kuri atbalstīja vienlīdzīgu īpašumu sadali. Tomēr arī šāda it kā ideāla sabiedrība nespēja radīt vienlīdzīgus noteikumus visiem, jo sabiedrības labumus piesavinājās komunistu līderi.
Vladimirs Iljičs Ļeņins
Fašisms
"Fašistu kustības piekritēji uzskatīja, ka sabiedrību jāvada aktīviem cilvēkiem, kuri veido īpašas grupas fašijas un darbojas pēc gudra vadoņa rīkojuma." Šīs kustības ideju radītājs bija itāļu žurnālists Benito Musolīni (1883-1945, Itālijas premjerministrs un diktators, viens no fašisma ideoloģijas izveidotājiem, izveidoja pirmo fašistisko valsti).
Fašismam raksturīga "spēcīga centrālā vara, kas nepieļauj opozīcijas veidošanos, autoritārs vadonis, agresīva ārpolitika, militarizācija, radikāls nacionālisms, represijas pret politiskajiem pretiniekiem."1 Šī vara balstījās uz militarizētu organizāciju, t.s. melnkreklu organizāciju (fašistiskās kustības bruņotas vienības; šo organizāciju izveidoja Musolīni).
Musolīni
Lai īstenotu savu sapni - atjaunotu senās Romas impēriju - Musolīni veica agresīvu ārpolitiku. Piemēram, 1923. gadā centās iegūt Korfu salu; pastiprināja kontroli Lībijā, kas kopš 1912. gada bija itāļu kolonija; 1935. gadā iebruka Etiopijā un iekaroja to.
Nacisms
Nacistu idejas radījis Ādolfs Hitlers (1889-1945, par galveno nacisma ideoloģijā izvirzīja tēzi "Rase pāri visam!") pamatojoties uz agrāko laiku domātāju idejām. Piemēram, "amerikāņu antropologs Čārlzs Viljamss Moriss (1833-1892) apgalvoja, ka "āriešu rase" ir veidojusies Eiropas ziemeļos un līdz ar to ir saucama arī par "nordisko rasi". Tās pazīmes esot gaiši mati, zilas acis, skaisti, muskuļaini augumi un, protams, īpaši attīstīts prāts. Āriešu simbols esot kāškrusts jeb svastika. No šīm teorijām nacistu ideju pamatlicēji radīja leģendu, ka ārieši sākumā dzīvojuši uz kāda bojā gājuša kontinenta, iespējams, uz Platona aprakstītās Atlantīdas. Kad kontinents nogrimis, tie izplatījušies Ēģiptē, Divupē, Grieķijā, Itālijā, Persijā, Indijā un Tibetā, kur radījuši civilizācijas un pamazām asimilējušies. Āriešu rases pazīmes visvairāk esot saglabājušās Eiropas ziemeļos ģermāņu tautās, un tieši te varētu šo rasi atjaunot."
Ādolfs Hitlers
Nacistu ideju atbalstītāji uzskatīja, ka izmantojot selekciju, iespējams atjaunot āriešu tautu, kas veicinās cilvēces uzplaukumu. Hitlers uzskatīja, ka augstākajai rasei vienmēr ir taisnība attiecībā pret zemāko rasi. Viņaprāt, augstākā rase pilda misiju, pakļaujot citu rasu apdzīvotās teritorijas un laika gaitā iznīcinot šīs rases kā nepilnvērtīgas. Bet, ja augstākā rase aizmirsīs par savu pienākumu, tad pati tiks iznīcināta.