6. Harizmātiskas varas sabiedrība

Mūsdienu sabiedrībā šo terminu izprot šādi - cilvēkam tiek piedēvētas tādas īpašības un spējas, kas nodrošina citu cilvēku pielūgsmi, uzticību, absolūtu ticību šī cilvēka spējām. Šis cilvēks uz apkārtējiem atstāj spēcīgu iespaidu, sabiedrība viņam pakļaujas un ir gatava sekot.

Par harizmātiskiem cilvēkiem vairāk sāk runāt vēsturiski ekstremālos apstākļos, kad rodas sociāli-psiholoģiska nepieciešamība pēc šādas personības, kura atrisinātu sarežģīto situāciju. Harizmātiskas personas īpašībām tiek piešķirts mistisks spēks, šo cilvēku uzskata par pravieti, ietekmīgu vēsturisku personu, atbrīvotāju, pusdievu. Pat neveiksmes viņa darbībā tiek attaisnotas (jebkuru zaudējumu uzskata par nepieciešamu upuri vai ienaidnieka viltību, absurdus apgalvojumus - kā īpaši gudrus spriedumus).

 

Kā piemērus harizmātiskām personībām reliģijā var minēt Jēzu Kristu, Budu, Muhamedu. Savukārt politiskajā un valsts pārvaldes jomā var minēt, piemēram, Napoleonu (1769-1814, Francijas militārais un politiskais līderis), Mahatmu Gandiju (1869-1948, Indijas politiskais un garīgais līderis, Indijas neatkarības kustības vadītājs).

 

Harizma var piemist gan ar pozitīvām īpašībām apveltītam cilvēkam, gan arī cilvēkam, kuram dominē negatīvās īpašības, attiecīgi harizmātisks cilvēks var būt gan svētais, gan noziedznieks.

 

"Harizmātiskās varas sabiedrību vada līderis, kurš bauda īpašu iedzīvotāju uzticību, un tāpēc viņa viedokli lielākā daļa sabiedrības uzskata par neapstrīdamu."1 Šāda tipa sabiedrībai vērojamas autoritārās un totalitārās varas sabiedrības iezīmes. Sabiedrība pastāv dažādi brīvības ierobežojumi, kurus sabiedrība labprātīgi ievēro. Harizmātiskās varas sabiedrībā pavēles izpilda tādēļ, ka cilvēki ir pārliecināti par sava līdera neparastajām īpašībām, viņi uzskata, ka šī cilvēka varas izpausmes ir nesalīdzināmi pareizākas par vispārpieņemtajiem priekšstatiem par varu. Bieži vien šādu līderi dēvē par "nācijas tēvu".

 

Harizmātiskai varai ir īslaicīgs raksturs, jo pēc harizmātiskā līdera nāves situācija valstī mainās. Par harizmātiskie līderiem uzskata Džordžu Vašingtonu (1732-1799, pirmais Amerikas Savienoto Valstu prezidents, "nācijas tēvs"), Vinstonu Čērčilu (1874-1965, Lielbritānijas premjerministrs 1940-1945 un 1951-1955), Ronaldu Reiganu (1911-2004, ASV prezidents).

 

Šāda tipa sabiedrība parasti veidojas valstīs, kas piedzīvojušas dažādas grūtības, kuras sabiedrības līderis veiksmīgi atrisinājis. Kā piemēru šāda tipa līderim var minēt Latvijas prezidentu Kārli Ulmani (1877-1942).

 

"Viens no tipiskākajiem harizmātiskās varas piemēriem pasaulē ir Turcijas Republikas pirmais prezidents Mustafa Kemals Ataturks (1881-1938)."1 Līdz 1934.gadam - Gazi Mustafa Kemals Pašā (turku karavadonis, mūsdienu Turcijas izveidotājs, pirmais Turcijas prezidents 1923-1938). Vārds Ataturks nozīmē turku tēvs; tas ir goda nosaukums, kas liecina par turku izpratni par šī cilvēka nopelniem Turcijas valsts dibināšanā. "Pēc sakāves Pirmajā pasaules karā Osmaņu impērijai draudēja sadalīšana vairākās valstīs. Būdams populārs armijas komandieris, Kemals izveidoja jaunu valdību. Tā nodibināja republiku un novērsa valsts sadali. Pēc šiem panākumiem Kemals bez lielas pretestības spēja veikt reformas, kuras bija pretrunā ar senajām turku tautas tradīcijām: nodalīt valsts aparātu no musulmaņu reliģijas, musulmaņu likumu vietā ieviest civilos likumus, ieviest latīņu alfabētu un rietumiem raksturīgo apģērbu."1 Tika ieviesta laika skaitīšana pēc Gregora kalendāra, Turcijas galvaspilsēta no Stambulas tika pārcelta uz Ankaru, sievietēm piešķīra vienlīdzīgas tiesības ar vīriešiem.

 

Šādas sabiedrības kultūrā dominē tās vērtības, kuras pauž šīs sabiedrības līderis. Jau minētajam Mustafam Ataturkam tuvas bija Rietumu vērtības, kuras viņš ieviesa savā sabiedrībā. Kārlim Ulmanim savukārt tās bija nacionālās vērtības.

 

Harizmātiskās sabiedrības līderi slavina, viņu attēlo mākslas darbos, velta muzejus, ceļ pieminekļus un mauzolejus, par viņu sacer leģendas.

 

Arī mūsdienās Turcijā vērojams spēcīgs Ataturka personības kults. "Mustafa Kemals Ataturks ir vienīgā personība, kura attēlota uz Turcijas naudas - liras. Viņa mauzolejs Ankārā ir kļuvis par iecienītu tautas pulcēšanās vietu. Te notiek gan valdības atbalstītas, an protesta demonstrācijas. Kemala vārdi "Miers mūsu mājās, miers visā pasaulē" ir kļuvuši par Austrumu politiķu visbiežāk citētajiem. Turku skolēni studē viņa runas, lai gan garākā no tām ilgst 36 stundas."1