2. Masu kultūras pirmsākumi. Izklaide

20. gadsimta pirmajā pusē "Rietumu pasauli, bet pēc tam arī jaunattīstības valstis pārņēma vispārēja aizraušanās ar sportu, kino, mūziku, dejām, dažādām spēlēm, konkursiem u.t.t. Strauji paplašinājās izklaides industrija.

Ļoti daudzi aizrāvās ar krustvārdu mīklu risināšanu. 30. gados neparasti lielu piekrišanu iemantoja jaunā galda spēle "Monopols", kur dalībnieki imitēja biznesa operācijas.

 

1921.gadā Atlantiksitijā notika pirmais skaistuma konkurss "Mis Amerika". 1929.gadā ASV Kinomākslas akadēmija pirmoreiz piešķīra apzeltītās "Oskara" statuetes gada labākajām filmām, un ar laiku apbalvošanas ceremonijas pārvērtās krāšņos šovos, ko reklamēja gan laikraksti, gan radio.

 

Margareta Gormana - pirmā Mis Amerika

 

Oskara statuete

 

Masveida aizraušanās ar sportu izpaudās ne tikai tādējādi, ka aizvien vairāk cilvēku nodarbojās ar fizisko kultūru. Vēl jo iespaidīgāk palielinājās sporta sacensību skatītāju skaits. Sporta sacīkšu pievilcība bija izskaidrojama ar krāšņo noformējumu, neziņu par spēles gala iznākumu un cīņas emocionālo spriedzi. Līdzjutēju azartu vairoja totalizators. Milzu interesi izraisīja velosacīkstes, profesionālu bokseru cīņas, futbola un basketbola komandu spēles, sacensības tenisā, vieglatlētikā u.t.t. Popularitāti iekaroja arī jaunie tehniskie sporta veidi, piemēram, autosacīkstes, izpletņlēkšana, aviosports.

 

 

Interesi par sportu uzkurināja masu saziņas līdzekļi. Par sporta sacensībām rakstīja preses žurnālisti un tiešajā ēterā stāstīja radio reportieri.

Šim laikposmam raksturīga masveida aizraušanās ar rekordiem. Rekordisti kļuva par jaunlaiku varoņiem - viņu fotoportretus publicēja laikraksti, viņiem lūdz autogrāfus un rakstīja vēstules pavisam nepazīstami cilvēki. 
 

 

Gadsimta sākumā amerikāņu izgudrotājs Tomass Edisons, kurš pats aktīvi piedalījās kino tehnikas attīstīšanā, kino vērtēja kā modes kliedzienu, kam nav lemts ilgs mūžs. Tomēr interese par jauno mākslas veidu kļuva aizvien lielāka. Kinomānija izplatījās ļoti daudzās valstīs. Kino bija pati lētākā un masveidīgākā izklaide.
 
Sevišķi populārs kino bija ASV. Jau 1912.gadā Amerikas kinozāles ik dienas apmeklēja pieci miljoni cilvēku. Ap to pašu laiku Losandželosas piepilsētā Holivudā nodibinājās vērienīgs kinomatogrāfijas centrs, kas drīz vien kļuva par pasaules kino biznesa galvaspilsētu.
 

Jau no pašiem pirmsākumiem kinomāksla nebija viendabīga. Pirmajos pārdesmit pastāvēšanas gados iezīmējās atšķirība starp kases filmām un eksperimentālo kino izredzētajiem. Tāpat kā citos mākslas veidos, Eiropas kinomākslā 20. un 30. gados tapa sarežģīti ekspresionistiski un sirreālistiski darbi. Taču lielāko publikas daļu nesaistīja nedz intelektuālas problēmas, nedz estētiski eksperimenti. Skatītāji gribēja izklaidēties un uz īsu brīdi aizmirst realitāti. Tādam skatītājam kino sniedza to, ko viņš vēlējās redzēt - detektīvus, vesternus, mīlas melodrāmas, komēdijas u.t.t.

Klasiskie masu kinomākslas žanri tapa Holivudā.

 

Vesterns (burtiski - "rietumniecisks"; piedzīvojumu filma par dzīvi ASV rietumos 19. gadsimtā) smago dzīves problēmu nomocītajam skatītājam piedāvāja iespēju pārcelties citā pasaulē. Tur labais bija skaidri nošķirts no ļaunā, un labie puiši baltajās cepurēs vienmēr guva virsroku pār sliktajiem puišiem, kam cepures bija melnas.

 

 

Visi sižeti bija līdzīgi, bet skatītājiem pret to nekas nebija iebilstams. Viens no pirmajiem vesterniem "Lielā  vilciena aplaupīšana" 1903. gadā tika uzņemts pēc T.Edisona pasūtījuma.

 

Publikai, īpaši sievietēm, ļoti patika melodrāmas - aizkustinoši mīlas stāsti par cildeniem varoņiem, kas, jūtu spārnoti, pārvar visādus mīlestības ceļā liktus šķēršļus. Pie žanra klasikas pieder viena no pirmajām  krāsainajām kinofilmām "Vējiem līdzi", kas 1939. gadā tika uzņemta pēc M.Mičelas romāna.

 

Komēdiju žanrā īpaša vieta pieder Čārlija Čaplina filmām. Viņa radītais tēls - vecmodīgā, par daudz lielā uzvalkā ieģērbies komiskais un vienlaikus apburošais klaidonis neveiksminieks - atklāja tādas dzīles, kādas grūti iemiesot pat kinomākslas "nopietnajos žanros". Čārlija Čaplina pirmā pilnmetrāžas kinofilma - "Mazulis" (1921).

 

No 20. gadiem publikas atzinību iekaroja multiplikācijas filmas. Šī žanra klasika ir amerikāņa Volta Disneja darbi. Mikimauss (pelēns Mikijs) vienā no viņa multfilmām pirmoreiz parādījās 1928. gadā.

 

 

 

1938. gadā V.Disnejs laida klajā pirmo pilnmetrāžas multfilmu "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši", kas guva milzīgus komerciālus panākumus.

 

Lētu radiouztvērēju un gramofonu sērijveida ražošana izraisīja revolūciju populārās mūzikas jomā. Klausītājiem iepatikušos skaņuplašu tirāža sniedzās miljonos. Šajā laikā iezīmējās nepārprotama plaisa starp  populāro un nopietno mūziku.

 

20. gados rodas šlāgera jēdziens (no vācu der Schlag - sitiens, belziens; der Schlager - moderna, ejoša prece, sezonas nagla). Šis vārds tika attiecināts uz dziesmām, kas guva vislielākos panākumus. 1935. gadā ASV presē pirmoreiz parādījās hitparādes pēc jūsu pieprasījuma - nedēļas 15 populārāko dziesmu saraksts.

 

Visi aizrautīgi apguva tālaika modernākās dejas - regtaimu (angļu ragtime - nelīdzens, saplosīts ritms), fokstrotu (angļu foxtrot - lapsas solis), čarlstonu (šī deja nosaukta par godu Ziemeļamerikas pilsētai, kur tā parādījās pirmoreiz).

 

 

Masu kultūrai raksturīga parādība ir "zvaigžņu" kults. Par zvaigznēm pēc Pirmā pasaules kara sāka dēvēt cilvēkus, kas izpelnījās slavu vienalga kādā jomā. Turklāt varoņa tēlu pastiprināti kultivēja masu saziņas līdzekļi - laikraksti, radio, kinožurnāli. Sevišķi populāras bija estrādes zvaigznes un kinozvaigznes, piemēram, vācu dziedātāja un aktrise Marlēna Dītriha, zviedru izcelsmes amerikāņu kinozvaigzne Grēta Garbo, Holivudas aktieris Klārks Geibls."