Masu produkcijas ietekme uz ikdienu
20. gadsimta pirmajā pusē "vislielākās pārmaiņas sadzīvē ieviesa masu produkcijas ražošanas tehnoloģiju attīstība. Sākās dažādu, vēl gadsimta sākumā izgudrotu mašīnu un iekārtu - elektrisko plītiņu, putekļu sūcēju, veļas mazgājamo mašīnu, ledusskapju, elektrisko gludekļu u.t.t. - sērijveida ražošana. Līdz ar to produkcijas cena samazinājās, un šīs preces kļuva pieejamas plašām iedzīvotāju masām. Sadzīves tehnika atviegloja sievietes mājas soli, un mājas darbi tagad aizņēma mazāk laika nekā senāk.

Daudzos mājokļos parādījās radiouztvērējs un gramofons (plašu atskaņošanai). Par ierastu lietu kļuva daudz un dažādi noderīgi sīkumi - gāzes šķiltavas, elektriskie skuvekļi, šķīstošās kafijas paciņas, sintētiskie mazgāšanas līdzekļi u.tml. Strauji paplašinājās telefona tīkls."
 
466px-VictorVPhonograph.jpg
Gramofons
 
1920.JPG
Telefons, 1920. gads
 
Auto
Automobiļu ražošanas attīstību veicināja dzinēju pilnveidošana un piepūšamo riepu izgudrošana. "Sākumā automobiļi bija dārgi un tika domāti turīgiem ļaudīm. 1908. gadā ASV Henrija Forda rūpnīcās sākās lētāku automobiļu sērijveida ražošana."
 
Late_model_Ford_Model_T.jpg
Viens no Forda rūpnīcā ražoto auto modeļiem, 1927. gads
 
Henrijs_Fords.jpg
 
Henrijs Fords (1863-1947) bija amerikāņu rūpnieks, automobiļu rūpnīcu īpašnieks, izgudrotājs, 161 patenta autors ASV. Forda moto - automobilis visiem. Henrija Forda rūpnīcas bijā pirmās ražotnes, kurās sāka izmantot rūpniecisko konveijeru, kas deva iespēju ražot lētākus auto.
 
Tādējādi 1925. gadā automobilis piederēja katram sestajam amerikānim. Privātu automašīnu skaits ātri auga arī Eiropā. Personiskais automobilis mainīja īpašnieka dzīvi un domu gaitu. Lauku ciemata vai mazpilsētas iedzīvotājs vairs nejutās izolēts. Viņš varēja iekārtoties darbā kaimiņpilsētā, vakarā aizbraukt uz kino vai teātri, brīvdienās apciemot draugus, kas dzīvoja jūras krastā.
 
Automobiļi pārvērta pilsētas vidi. Gājējiem vajadzēja atkāpties uz ietves, tagad viņiem ielās bija jārēķinās ar aizvien blīvāku un straujāku mašīnu satiksmes plūsmu. Krustojumos parādījās trīskrāsu luksofori, lielpilsētās - īpašas gājēju pārejas. Nācās noteikt automobiļu ātruma ierobežojumus apdzīvotās vietās.
 
Līdztekus automobiļu skaita pieaugumam notika ceļu un tilta būvdarbi (pirmās mūsdienīgās automaģistrāles - autobāņi - 30. gados parādījās Vācijā). Norisinājās arī moteļu, restorānu, tehniskās  apkopes staciju celtniecība. Paplašinājās kūrorti. Līdz ar to radās miljoniem jaunu darbavietu.
 
Ar personiskā autotransporta attīstību saistīta arī lielo tirdzniecības centru jeb universālveikalu rašanās. Pirmais supermārkets 1923. gadā parādījās Sanfrancisko.
 
Mode
Jaunās ražošanas tehnoloģijas mainīja cilvēka izskatu. Apģērba sērijveida ražošana modi vērta demokrātiskāku.
 
Tagad apģērbs izskatījās vienkāršāks - to zināmā mērā iespaidoja gan militārā uniforma, gan fakts, ka plašās iedzīvotāju masās lielu cieņu bija iemantojušas sporta nodarbības.
 
Vīrieši atteicās no frakām (izņemot īpašus gadījumus), cilindriem un katliņiem. Toties parādījās dažnedažādas virsjakas, putekļu mēteļi, daudzveidīga piegriezuma žaketes, īpašos gadījumos - smokings, bet galvā - mīksta filca cepure.
 
CoupleOnCruiseShip1929_detail.jpg
 
Ļoti izteikti mainījās sieviešu apģērbs. Sievietes sāka valkāt īsus svārkus un arī matus griezt pavisam īsus.
Rietumvalstīs modē nāca jauns sievietes skaistuma tips - zēniskā sieviete: gara auguma, slaida, plakanām krūtīm, šauriem gurniem un ar zēnisku matu griezumu.
 
EvelynBrent1.jpg 405px-1925MDProfileSteps.jpg 419px-Aileenpringle.jpg
 
Sieviešu ikdienas garderobē paliekošu vietu iekaroja sporta un mājas bikses, virsjakas un svīteri."1
MDafoeMay1924Crop.jpg