Laika gaitā reklāmas joma kļuvusi par spēcīgi attīstītu industriju ar saviem nosacījumiem reklāmas materiāla izveidē.
 
Reklāmas pamatprincipi:
  • Tai jāspēj piesaistīt patērētāju uzmanību;
  • Jāspēj radīt un noturēt interesi par produktu;
  • Tai jābūt vienkāršai, saprotamai visiem cilvēkiem;
  • Tai jābūt oriģinālai, lai piesaistītu uzmanību, izceltos citu reklāmu vidū;
  • Tai jābūt arī pievilcīgai (izmanto humoru, estētisko skaistumu);
  • Realizētai piemērotā vietā un laikā;
  • Tai regulāri jāatkārtojas.
 
33.jpg
Attēlā - cepamā pulvera reklāma, 1885. gads.
 
Reklāmas veidi:
  • Komercreklāma - šīs reklāmas mērķis ir patērētājs, kuram prece tiek piedāvāta un pretī saņemta peļņa;
  • Sociālā reklāma - šīs reklāmas mērķis ir labdarība, sabiedrībai svarīgu mērķu īstenošana;
  • Reklāma masu saziņas līdzekļos - TV reklāma (videomateriāls, reklāmas pauze, virtuālā reklāma), radioreklāma, iespiedreklāma (reklāma presē, skrejlapiņas, uzlīmes, vizītkartes), interneta reklāma;
  • Ārējā reklāma - reklāma tiek izvietota vidē, uz dažādam konstrukcijām, ēku sienām, ielu aprīkojumu elementiem, degvielas uzpildes punktos. Ārējā reklāma iedalās divās grupās - ielu reklāma un reklāma uz transporta līdzekļiem;
    5.jpg 10.jpg
  • Iekšējā reklāma - reklāma izvietota telpās (tirdzniecības centros, lidostās, stacijās, kinoteātros, izklaides un sporta centros u.c.).
    16.jpg
 
Kultūras menedžments
Kultūras parādību reklamēšanai pastāv kultūras menedžments, dažādas kompānijas, kas nodarbojas ar kultūras parādību reklamēšanu.
 
Kultūras menedžeru uzdevumi:
  1. Nodrošināt kāda kultūras procesa norisi. Šis uzdevums tiek izpildīts, meklējot sponsorus jeb atbalstītājus, kuri būtu ar mieru ieguldīt naudu dotajā kultūras pasākumā. Sponsors par šādu pasākuma atbalstu pretī saņem iespēju sevi reklamēt šajā pasākumā.
  2. Izplatīt informāciju par kāda kultūras procesa norisi. Šī uzdevuma izpildei tiek gatavoti reklāmas materiāli par konkrēto kultūras pasākumu.
  3. Regulāri izplatīt informāciju par kādu kultūras cilvēku, iestādi, pasākumu, lai cilvēki nezaudētu par to interesi. Šo uzdevumu pilda kultūras pasaules pārstāvju personīgie menedžeri, kuri par savu klientu izplata dažādas ziņas, rūpējas par regulārām intervijām.
 
Kultūras menedžeru darba stili:
  1. Mērenais darba stils. Menedžeri informē sabiedrību par kultūras norisēm.
  2. Agresīvais darba stils. Menedžeri sabiedrības interesi izraisa ar jebkuru līdzekļu palīdzību. Viens no šādiem paņēmieniem ir baumu publicēšana dzeltenajā presē. Menedžeri paši sacer baumas par saviem klientiem. Uz klientu jubilejām, kāzām, bērnu kristībām menedžeri aicina dzeltenās preses pārstāvjus. Tādējādi tiek radīts iespaids par ekskluzīvu iespēju uzzināt ko vairāk par populāro cilvēku ikdienu, kaut gan lielākā daļa šo publikāciju ir apmaksātas un radītais slepenības iespaids ir ilūzija. Līdztekus baumu izplatīšanai, tiek izmantoti arī skandāli.
 
Dzeltenā prese
Savu nosaukumu šāda rakstura izdevumi ieguvuši no "amerikāņu izdevuma New York World. Tajā bija publicētas patiesībai neatbilstošas ziņas un arī komikss "Hogana aleja", kurā darbojās dzeltenais bērns - mazulis, kas runāja rupjā priekšpilsētas žargonā un valkāja dzeltenu krekliņu."1
 
44.jpg
Attēlā - komikss "Dzeltenais puisēns un viņa jaunais fonogrāfs".
 
Reklāmas saistība ar mākslu
Arī reklāmas industrija uz cilvēku iedarbojas tā pat, kā jebkurš cits mākslas veids, radot estētiskus pārdzīvojumus, radot jaunus kultūrvaroņus. Piemēram, Amerikā 20. gadsimta 30.gadu sākumā Coca-Cola kompānijas reklāmmākslinieks Hedons Sandblūms (1899-1976) Santaklausu sāka attēlot balti sarkanā tērpā. Šāda krāsu izvēle pamatota ar to, ka baltā un sarkanā krāsa ir Coca-Cola kompānijas krāsas. Šāds vizuālais Santaklausa tēls sabiedrībai iepatikās un turpmāk viņu attēloja šādā tērpā.
 
39.jpg
 
Cilvēki bieži vien ikdienā lieto reklāmās izmantotos izteicienus, dungo reklāmas mūzikas fragmentus. Reklāmas ietekmē cilvēki pakāpeniski savā dzīvē ievieš jaunas tradīcijas.
 
Reklāmas ietekme uz kultūru
Reklāmas ietekme uz kultūru tiek vērtēta dažādi. Daļa zinātnieku uzskata, ka reklāma cilvēkam atņem izvēles iespējas un piespiež atbalstīt kultūras vērtības, kuras tiek reklamētas. Vācu žurnālists Hanno Rauterbergs (1967), aktīvs reklāmas kritiķis, uzskatīja, ka reklāma ir sava veida diktatūra, kas pieradina cilvēku nedomāt.
Citi savukārt uzskata, ka cilvēks vienmēr iespaidojas no kāda, izdarot savu izvēli kultūras jomā, tādēļ reklāmas ietekme nav jāuztver kā kaut kas ārkārtējs. Manfrēds Knohe (1942), austriešu ekonomists, reklāmu dēvēja par " "nepieciešamo ļaundari", bez kura mūsdienās neiztiek neviens uzņēmējs."1
 
Čehu mākslinieka Alfona Muhas (1860-1939) zīmētie reklāmas plakāti.
 
35.jpg
Teātra izrāde "Gizmonda"
36.jpg
Teātra izrāde "Lorenzačio"
37.jpg
Teātra izrāde "Hamlets"
38.jpg
Morāvijas skolotāju kora koncerts
  
Papildinformācija