"Par kultūras indikatoriem sauc tādas ar kultūru saistītas parādības, kuras var raksturot ar datiem un skaitļiem."1 Būtiskākie kultūras indikatori ir cilvēka attieksme pret kultūru, naudas apjoms, kas tiek ieguldīts kultūrā, un cilvēka attieksme pret svētkiem.
Cilvēka attieksme pret kultūru.
Cilvēka attieksme pret kultūru ir viens no nozīmīgākajiem kultūras indikatoriem, jo mākslinieka radītais darbs tikai tad sāk "dzīvot", kad to iepazīst un novērtē citi cilvēki. Kultūras procesu iepazīšanā būtiski rādītāji ir izglītība, gaume un apkārtējo cilvēku ietekme uz gaumi.
Attēlā - K.Monē gleznas "Impresija. Saullēkts" reprodukcija.
Izglītība
Lai cilvēks spētu pilnvērtīgi uztvert kultūras parādības, viņam nepieciešamas zināšanas, nepieciešams noteikts izglītības līmenis. Kultūras pētnieki uzskata, ka pastāv 3 izglītības līmeņi, kur katram līmenim atbilst cilvēka spriešanas spēja par kultūras procesiem jeb kultūras kompetence.
1) Folkloras līmenis.
Vārda folklora tiešais tulkojums no angļu valodas nozīmē tautas gudrība (folk - tauta, lore - gudrība). Folklora sevī ietver tautas uzkrāto pieredzi, tradīcijas, ideālus un pasaules uzskatu. Folkloru radījuši nevis viens, bet daudzi cilvēki. Zināšanas tiek pārmantotas no paaudzes paaudzē.
Zināšanas tiek apgūtas mutvārdu formā, tās viens cilvēks nodod otram cilvēkam. Cilvēks zina un prot tikai to, ko viņam stāstījuši un iemācījuši apkārtējie cilvēki. Šīs zināšanas un prasmes lielākoties saistītas ar ikdienas vajadzību apmierināšanu sev tuvā vidē un apstākļos. Cilvēks pazīst tikai tuvāko apkārtni, nav izpratnes par pasaules uzbūvi. Cilvēks apgūst tikai to kultūras mantojumu, kas raksturīgs viņa sabiedrībai, neuztver un neizprot citu kultūru, ja tā kaut kādā veidā atšķiras no viņa kultūras. Šis līmenis raksturīgs senajām sabiedrībām, kurās vēl nepazina rakstību. Arī mūsdienās zināmas daudzas ciltis, kuras dzīvo nošķirti no pārējās pasaules. Šīm ciltīm raksturīgais izglītības līmenis atbilst folkloras līmenim.
Mūsdienās gandrīz 30% cilvēces atrodas šajā līmenī.
2) Literārais līmenis
Šim līmenim raksturīgas zināšanas, kuras rodamas grāmatās, medijos, cilvēks spēj apgūt cilvēces kultūras mantojumu, kuru papildina, vadoties no savas un citu cilvēku pieredzes. Cilvēks rod iespēju apgūt jebkuras viņu interesējošās prasmes, prot šīs prasmes izmantot jebkuros apstākļos, improvizējot. Spēj izvērtēt dažādu kultūru sasniegumus un prot pārņemt sev tuvākās idejas.
Šis līmenis tiek sasniegts, ja sabiedrībā tiek veidoti rakstītu zināšanu krājumi, atvērtas skolas. Par senāko bibliotēku pasaules vēsturē uzskata asīriešu valdnieka Ašurbanipala (685.-627. g. p.m.ē.) bibliotēku, kuru veido vairāki tūkstoši māla plāksnīšu ar ķīļrakstiem.
Attēlā - valdnieks Ašurbanipals.
Šajā bibliotēkā tika atrasts arī pirmais cilvēces vēsturē zināmais literārais sacerējums - "Eposs par Gilgamešu".
Attēlā - aina valdnieka Ašurbanipala bibliotēkā.
Literārajam līmenim mūsdienās atbilst 68% pasaules iedzīvotāju.
3) Profesionālais līmenis
Šis līmenis tiek sasniegts, kad cilvēks apguvis īpašas, kādai kultūras nozarei raksturīgas iemaņas, spēj pamatot savus spriedumus ar kultūras teorijas atziņām.
Cilvēks spēj vērtēt kultūras objektus, prot atšķirt profesionālu veikumu no neprofesionāla, spēj arī pats radīt kultūras objektus.
Attēlā - Antonio Gaudi projektētā ēka "Kaprīze" (1883-1885), Spānija.
Profesionālajam līmenim mūsdienās atbilst 2% pasaules iedzīvotāju.