Etnosa raksturojums
Svarīgi!
"Etnoss ir sociāla grupa, kuru vieno kopīgas kultūras vērtības."1
Etnosu bieži vien dēvē arī par tautu. Viena etnosa pārstāvjiem ir kopīga valoda, tradīcijas, dzimtene. Šiem cilvēkiem ir kopīgi  tautastērpi, folklora, leģendas un mīti par izcelsmi, viņiem ir kopīga apdzīvojamā teritorija, reliģija.
 
1.png
 
Par lielāko etnosu pasaulē uzskata haņu tautu Āzijā. Šī etnosa nosaukums cēlies no Haņu dinastijas nosaukuma. Haņu etnosa pārstāvji ir ķīnieši, kuru dzimtā valoda ir ķīniešu valoda. Ķīnā dzīvo 92% haņu etnosa pārstāvju, Taivānā - 98%, Singapūrā - 78 %. Aptuveni 20% visas pasaules iedzīvotāju ir haņu etnosa pārstāvji.
 
Etnosam ir viena valoda, taču tai raksturīgi vairāki dialekti. Arī tradīcijas dažādos novados var būt atšķirīgas. Viens etnoss var arī sadalīties vairākos, ja to pārstāvjus vienu no otra norobežo valsts robežas vai dabiski šķēršļi (kalni, aizas, upes).
 
3.JPG
Aini - etnos Japānā, 20. gs. sākums
 
Noteikt konkrētu skaitli - cik mūsdienu pasaulē ir etnosu - ir grūti. Ja to skaitu noteiktu pēc valodu skaita, tad uz doto brīdi to būtu 7000. Taču jāņem vērā, ka dažiem etnosiem ir kopīga valoda ar citu etnosu, savukārt citi etnosi par savu dzimto valodu uzskata vairākas valodas, piemēram, Ķīnā dzīvojošā joguri etnosa pārstāvji runā četrās valodās.
 
Etnosu rašanās
Zinātnieki etnosu rašanos dēvē par etnoģenēzi.
 
Par noteiktu etnosu rašanās laika posmu grūti spriest. Daži zinātnieki uzskata, ka etnosu rašanās saistīta ar rasu izveidi aptuveni pirms 200000 gadiem.
 
2.jpg
Korovai etnosu, kura pārstāvji dzīvo Papua, veido 3000 cilvēku. Šī tauta tika atklāta tikai 1970. gadā.
 
Citi zinātnieki pauž domu, kas uz etnosu veidošanos norāda arheoloģiskās kultūras. "Arheologi ir ievērojuši, ka ar laiku cilvēkiem veidojās grupas, kuras vienus un tos pašus darbarīkus un sadzīves priekšmetus gatavoja atšķirīgi. Šīs grupas viņi sauc par arheoloģiskajām kultūrām."1 Šīs kultūras radās apmēram pirms 400000 gadiem.
 
Etnosa rašanās teorijas
Par etnosu rašanos ir vairākas teorijas.
  • Primordiālisma (pirmsākuma) teorija.
    Viens no šīs teorijas aizsācējiem bija vācu filozofs Johans Gotfrīds Herders (1744-1803). Šīs teorijas piekritēji uzskata, ka etnosi radušies līdz ar cilvēka rašanos. Tādējādi cilvēkam jau piedzimstot piemīt kādas tautas raksturs. 
  • Konstruktīvisma teorija
    Šīs grupas pārstāvji uzskata, ka etnosi radās vēsturiskā procesā. "Ieceļojot jaunās zemēs un attālinoties no savu senču dzimtenes, cilvēki radīja arvien jaunas tradīcijas un līdz ar to arī jaunus etnosus."1
  • Pjēra van den Berga teorija
    Pjērs van den Bergs (1933) ir beļģu antropologs un sociologs. Viņa teorijas pamatā ir uzskats, ka etnoss ir paplašināta radniecīga grupa.
 
Latviešu etnosa izveide
"Latviešu etnosam ir gara vēsture. Latvijā, kur dzīvoja daudzas mums nezināmas tautas, akmens laikmetā ienāca somugri un indoeiropieši. Bronzas laikmetā (1500.-500.g.p.m.ē.) Latvijas ziemeļu daļā izveidojās somugru pēcteču Baltijas somu etnoss, bet dienvidu daļā - indoeiropiešu pēcteči pirmbalti. Dzelzs laikmetā (500.g.p.m.ē.-500.g.) no pirmbaltiem izveidojās kurši, zemgaļi, sēļi un latgaļi. No Baltijas somiem radās lībieši jeb līvi. Līdz 17.gadsimtam atšķirības starp četrām baltu tautām izzuda un izveidojās vienota latviešu tauta. Līvu skaits strauji saruka, un lielākā daļa no viņiem saplūda ar latviešu tautu."1
 
 
Papildinformācija