Jūdaisms ir Svēto Rakstu reliģija, kur tiek akcentēts rakstītais vārds, Dieva Vārdu lasīšana, izprašana un skaidrošana. Ebreju Svētie raksti ir Tanahs un Talmuds.
Tanahs
Tora
Tanaha vissvētākā un nozīmīgākā daļa ir Tora - piecas grāmatas, kuras Mozus uzrakstījis pēc Dieva teiktā vārda. Dažkārt lieto arī sengrieķu valodas vārdu Pentateihs (Πεντάτευχος - pieci ruļļi), jo teksts tiek uzglabāts tīstokļu veidā. Torā ietverta no Dieva saņemtā Mozus atklāsme par pasaules un cilvēka radīšanu, grēkā krišanu, lielajiem plūdiem, kā arī par ebreju tautas derību ar Dievu un tajā rakstītajiem likumiem. Šeit rodami arī 613 likumi, kuri jūdaistam jāievēro savas dzīves laikā.
Attēlā - Tora
Pirmajā Mozus grāmatā (Radīšanas grāmatā, Genesis) vēstīts par Pasaules radīšanu, Ādamu un Ievu, Noasa šķirstu, Bābeles torni, Ābramu un viņa Derību ar Dievu, došanos uz Kānaānu, Jāzepa pārdošanu verdzībā, Kānaānas pamešanu bada gados un došanos uz Ēģipti patvēruma meklējumos.
Šajā Mozus grāmatā vēstīts, ka Dievs no nekā sešās dienās radīja pasauli. Tika izveidotas debesis un zeme, gaisma nošķirta no tumsas, radot dienu un nakti, tika vienkopus savākti zemes ūdeņi, radot jūras un sauszemi, debesu jumā tika novietoti debesu spīdekļi, kuri laiku sadalīja dienās un gados. Tika radīta visa dzīvā radība un augi, kas mīt un aug ūdenī un uz zemes. Pirmie cilvēki - Ādams un Ieva - tika radīti pašās beigās, no zemes un putekļiem. Pirmais tika radīts Ādams, bet otrā no Ādama ribas tika radīta Ieva. Šie cilvēki tika radīti, lai dzīvotu paradīzes dārzā. Cilvēki tika radīti pēc Dieva līdzības, kas meklējama dievišķā gara dzirkstī, cilvēka spējā izprast pasaules norises, likumsakarības, izzināt notiekošo. Viņi būtu mūžīgi, dzīvotu bez raizēm un rūpēm. Taču Ieva pierunāja Ādamu ēst augļus no atzīšanas koka, tādējādi pārkāpjot Dieva norādījumus. Viņi uzzināja, kas ir ļaunums, tādēļ tika izraidīti no paradīzes dārza. Ādams un Ieva kļuva mirstīgi, viņi bija spiesti turpmāk cīnīties par savu izdzīvošanu uz zemes. Dievs slēdza ar cilvēkiem vienošanos - ja viņi ievēros Dieva dotos likumus, tad viņu dvēseles pēc nāves varēs atgriezties paradīzes dārzā.
Otrajā Mozus grāmatā (Izceļošanas grāmatā, Exodus) stāstīts par Mozu, viņa dzīvi, ebreju izvešanu no Ēģiptes, noslēgto derību ar Dievu Sīnaja kalnā.
Trešajā Mozus grāmatā (Levitu grāmatā, Leviticus) rodama informācija par reliģiskajiem likumiem un rituāliem.
Ceturtajā Mozus grāmatā (Skaitļu grāmatā, Numeri) aprakstīta Mozus un ebreju klejošana pa tuksnesi, lai nonāktu Kānaānā.
Piektā Mozus grāmata (Atkārtotā likumu grāmata, Deuteronomium) rakstīta kā Mozus atvadu runa ebrejiem pirms ieiešanas Kānaānā, tā veidota kā iepriekšējo četru grāmatu atkārtojums. Šeit Mozus vēlreiz akcentē, ka 10 baušļu ievērošana nozīmīga, lai sasniegtu labklājību. Grāmatas beigās, pirms savas nāves, Mozus gan apskata Apsolīto zemi, taču Dievs viņam neļauj tajā ieiet.
Attēlā - Mozus noraugās uz Kānaānu
Nebiīm
Nebiīm ir praviešu raksti - 8 grāmatās apkopoti vēsturiski apcerējumi, kuros pausta doma par Dieva likumu ievērošanas nepieciešamību. Šie raksti aicina labāk izprast Dievu, neatkāpties no ticības vienam Dievam, brīdinājumi par gaidāmajām posta dienām, nākotnes redzējumi. Nebiīm stāsta par laika posmu no ienākšanas Kānaānā līdz Babilonijas valdnieka iebrukumam un ebreju tautas trimdai. Šie apraksti saskan ar atbilstošā laika posma vēsturiskajiem notikumiem.
Ketūbīm
Ketūbīm - dzejas un gudrību grāmatu kopa. Šie darbi saistīti ar jūdu garīgās dzīves jautājumiem (svētkiem, dziesmām templī, dažādām pamācībām u.t.t.). Vairāki no tiem pēc savas formas atbilst daiļliteratūrai. Ketūbīm ir jaunākā Vecās Derības daļa. To veido tādi sacerējumi kā Psalmi, Zālamana Augstā dziesma, Ījaba grāmata u.c.
Talmuds
Attēlā - "Babilonijas Talmuds"
Talmuds sastāv no divām daļām - Mišnas (Toras komentāri) un Gemaras (Mišnas komentāri).
Mišna
Mišna (tulkojumā no ebreju valodas šis vārds nozīmē atkārtošana) - pirmais rakstiskais avots, kurā apkopota mutvārdu Tora. Pirmsākumā Mišnas saturs tika nodots nākamajām paaudzēm mutvārdu formā, no skolotāja māceklim. Taču Jeruzalemes tempļa sagraušana, kulta ceremoniju veikšanas pārtraukšana, ebreju vajāšanas radīja bažas, ka daudzi no jūdaisma likumiem tiks aizmirsti. Tādēļ aptuveni 200.gadā rabīns Juda ha-Nasi (135.g.-220.g.) izveidoja Mišnas rakstīto versiju.
Mišna kalpo kā seno ebreju likumu un tradīciju apkopojums, šeit apkopoti piecu rabīnu paaudžu viedokļi par konkrētiem jautājumiem. Viedokļi lielākoties tika apkopoti bez atsauces uz kādu konkrētu rabīnu, izņemot gadījumus, kad viedokļi atšķīrās.
Mišna sastāv no 6 daļām, katru daļu veido 7-12 atsevišķi traktāti, kopumā - 63 traktāti. Katra no Mišnas daļām veltīta noteiktai tēmai.
- Zeraim (Sēklas) - 11 traktāti par lūgšanām, svētībām, lauksaimniecības likumiem;
- Moed (Svētki) - 12 traktāti par svētku un Sabata likumiem;
- Nashim (Sievietes) - 7 traktāti par laulībām, ģimenes dzīvi, šķiršanos;
- Nezikin (Zaudējumi) - 10 traktāti par civillikumu un krimināllikumu, tiesu, zvērestu lietošanu;
- Kodashim (Svētlietas) - 11 traktāti par kulta upurēšanas ceremonijām, Tempļa ceremonijām, pārtikas lietošanas noteikumiem;
- Tohorot (Šķīstība) - 12 traktāti par šķīstības un nešķīstības likumiem.
Nākamos 300 gadus rabīni Babilonijā un Izraēlā diskutēja par Mišnā paustajiem viedokļiem. Šīs diskusijas veido otro Talmuda daļu - Gemaru. Gemara, kas tapusi Babilonijā, atšķiras no Gemaras, kas izveidota Izraēlā.
Gemara
Gemara (tulkojumā no aramiešu valodas nozīmē zinātne) - jaunākā Talmuda daļa, tapusi aptuveni 500.gadā. Gemara apkopo izvērstākas rabīnu diskusijas par Mišnas tēmām, juridiskiem, medicīnas, vēstures, dabaszinātņu un pedagoģijas jautājumiem. Katras diskusijas sākumā tiek publicēts kāds no Mišnā atrodamajiem lēmumiem, kas tiek analizēts un salīdzināts ar citiem lēmumiem. Mišnā izteiktajiem lēmumiem Torā tiek meklēti pareizie pamatojumi.
Attēlā - rabīni lasa Talmudu
Talmuda lappusēs teksts tiek izkārtots pēc noteiktiem principiem. Lappuses centrā atrodas teksts no Mišnas un Gemaras. Lappuses iekšējā daļā atrodas viduslaiku Talmuda skaidrotāja Raši (1040.-1105., Francija) komentāri par šo tekstu. Lappuses ārējā malā atrodas 11.-15.gs. Francijas un Vācijas rabīnu komentāri par šo tekstu (šie rabīni nodeva tālāk savas zināšanas laikā, kad Rietumeiropā aktīvi darbojās inkvizīcija, kad Talmuda glabāšana tika aizliegta, par to draudēja nāvessods). Līdzās šiem komentāriem, uz lappuses ārējām malām var atrasties vēl papildus komentāri, kā arī atsauces uz līdzīgiem tekstiem Talmudā.
Attēlā - Viļņā, Lietuvā, iespiestā "Babilonijas Talmuda" pirmā traktāta pirmā lappuse
Pirmo "Babilonijas Talmudu" drukātā veidā laika posmā no 1520.gada līdz 1523.gadam Daniels Bombergs publicēja Venēcijā. Šajā Talmudā atradās gan Mišnas un Gemaras teksti, gan arī Raši un viduslaiku Francijas un Vācijas rabīnu komentāri.
Papildinformācija