Ar vārdu "garīdzniecība" apzīmē sociālo grupu, atsevišķus cilvēkus, kuri ir kādas reliģijas profesionāli kalpotāji. Šo vārdu parasti lieto monoteistiskajās reliģijās.
Jūdaistu garīdzniecībā ietilpst vairākas ticības kalpotāju grupas. Koheni ir augstākie priesteri. Nākamie pēc nozīmīguma ir levīti. Uzskata, ka koheni un levīti cēlušies no Jeruzalemes tempļa priesteriem. Viņu pārziņā ir svarīgākās reliģiskās ceremonijas. Šos amatus mūsdienās piešķir ļoti reti.
Kohens
Kad ebreji tika pametuši Ēģipti un uzbūvējuši Saiešanas telti, Dievs izvēlējās vienu no 12 ebreju ciltīm - Levija cilti, kuras pārstāvis Ārons kļuva par pirmo augstāko priesteri, bet viņa dēli - par priesteriem. Koheni dievkalpojuma laikā veica galvenos rituālus, piemēram, rituālo upurēšanu, vīraka kūpināšanu, tautas svētīšanu.
Attēlā - augstākais priesteris veic rituālu
Kohenam bija jāievēro daudzi nosacījumi un aizliegumi. Piemēram, priesterim jābūt šķīstam un svētam, viņš nedrīkstēja pieskarties mirušam cilvēkam (izņēmums - mirušais ģimenes pārstāvis), jāizvairās atrasties zem viena jumta ar mirušo, nedrīkstēja apmeklēt kapsētu, jāievēro stingras prasības sievas izvēlē (tai jābūt sievietei, kuras izcelsme un dzīves gājums ir nevainojams). Kohens var sākt pildīt savus pienākumus līdz ar 20 gadu vecuma sasniegšanu, taču dažus pienākumus viņš var pildīt tikai pēc tam, kad viņš sasniedzis 30 gadu vecumu. Nav noteikta vecuma, kad kohenam jāpārtrauc pildīt savus pienākumus. Daudzi no šiem noteikumiem ir aktuāli arī mūsdienās.
Pēc Jeruzalemes tempļa nopostīšanas koheni zaudējuši daudzas savas funkcijas. Taču vēl joprojām koheni veic tādus rituālus kā savas tautas svētīšana, pirmdzimtā izpirkšanas rituālu (tēvam 30 dienu laikā no piedzimšanas brīža kohenam jāizpērk savs dēls, ja šis zēns ģimenē ir pirmdzimtais. Pirmsākumos dievkalpojumu veikšanas pienākumi tika paredzēti visiem pirmdzimtajiem vīriešiem, taču pēc Zelta teļa izgatavošanas (elka izgatavošanas, kas ir aizliegta), kur aktīvi iesaistījās tieši pirmdzimtie vīrieši, viņi šīs tiesības zaudēja. Šo vīriešu pienākumus uzņēmās pildīt koheni. Pirmdzimtā tēvs veic izpirkšanas rituālu, tādējādi demonstrējot, ka kohens simboliski uzņemas pildīt pirmdzimtā zēna pienākumus). Kad sinagogā tiek veikta Toras lasīšana, tad kohens tiek pirmais aicināts to darīt.
Attēlā - svētīšanas žests
Attēlā - tauta pulcējas pie Raudu mūra, lai saņemtu kohena svētību
Attēlā - pirmdzimtā izpirkšana
Kohena statusu dēls pārmanto no tēva, tas tiek nodots no paaudzes uz paaudzi.
Levīts
Attēlā - Levija cilts simbols
Levija ciltij, atšķirībā no pārējām ebreju ciltīm, nebija savas apdzīvotās teritorijas, viņi dzīvoja citu cilšu teritorijās. Tas nodrošināja vienmērīgu priesteru un tempļa kalpotāju izplatību visā Izraēlas teritorijā, kā arī deva iespēju jebkuram cilvēkam vērsties pie kohena vai levīta pēc padoma.
Katra pilsēta Levija cilts pārstāvjiem iedalīja zemes gabalu no savā apkārtnē esošajām zemes platībām, kā arī uzturēja garīdzniecību ar desmitās tiesas nomaksu un ziedojumiem.
Levīti kalpoja Saiešanas teltī, pēcāk Jeruzalemes templī. Viņi veica dažādus pienākumus, piemēram, rūpējās par tempļa uzturēšanu, kārtību dievkalpojuma un upurēšanas laikā, sagatavoja dzīvniekus upurēšanai, dziedāja psalmus, spēlēja mūzikas instrumentus, veica tempļa goda sardzes pienākumus, mācīja tautai Torā rakstītos likumus.
Arī mūsdienās levīti pilda savus pienākumus, taču to, līdz ar Jeruzalemes tempļa nopostīšanu, ir kļuvis mazāk. Piemēram, viņi veic Toras priekšlasījumus (pirmie to dara koheni, tad priekšlasījumus turpina levīti), piedalās tautas svētīšanas rituālā, nomazgājot kohena rokas pirms tautas svētīšanas.
Rabīns
Vārds rabīns cēlies no senebreju valodas vārda rabi, kas nozīmē meistars, skolotājs. Rabīni ir ticības skolotāji, kuri māca Toru un piedalās ikdienas lūgšanās. Rabīnam var būt vairāki palīgi.
Rabīns nav priesteris, kuram jāpilda īpaši pienākumi. Viņš nav starpnieks starp cilvēku un Dievu, rabīnu neuztver kā cilvēku, kurš būtu apveltīts ar kādām īpašām spējām vai pilnvarām.
Attēlā - rabīns
Senajā Izraēlā laicīgā un reliģiskā vara balstījās uz valdnieku, praviešu un priesteru autoritāti. Šie cilvēki pārzināja Toru un 613 likumus, kuri noteica - ko cilvēks drīkst un ko nedrīkst darīt. Pēc romiešu iebrukuma, Jeruzalemes tempļa sagraušanas, valdnieki un priesteri vairāk nepildīja savas funkcijas. Reliģija, tās tradīciju saglabāšana un nodošana nākamajām paaudzēm palika rabīnu pārziņā.
Viens no ievērojamākajiem viduslaiku ebreju filozofiem un teologiem rabīns Maimonids (rabīns Mozus ben Maimons, 1135.-1204.) noteica, ka katrai ebreju kopienai jāieceļ lūgšanu vadītājs un ticības mācības skolotājs, kurš mācītu Toru.
Attēlā - Maimonids
15.gs. Centrāleiropā izveidojās paradums šos ticības skolotājus sertificēt un izsniegt tiem īpašus diplomus, kas apliecināja šo cilvēku spējas un prasmes darboties kā ticības mācības skolotājiem. Šī tradīcija - rabīna diploma saņemšana - ir aktuāla arī mūsdienās.
Rabīna pienākumos ietilpst izglītošana reliģiskos jautājumos, kā arī reliģisko jautājumu izšķiršana, vadoties pēc Talmuda likumiem. Rabīns skaidro Toru un Talmudu, vada Sabata dievkalpojumus un svētku dievkalpojumus.
Attēlā - rabīns un skolnieki
Veicot lūgšanas, tiek aplikta īpašā lūgšanu šalle - tallits, ar kuru apsedz galvu un plecus.
Attēlā - tallits
Šalle tradicionāli izgatavota no lina vai vilnas, tai ir taisnstūrveida forma, tā ir baltā krāsā ar tumši zilu, gaiši zilu vai melnu līniju joslām. Tallita četros stūros iestiprinātas īpaši pītas bārkstis. Šalles malas rotā bārkšu apdare.
Attēlā - pītā bārksts, kuru piestiprina tallita četros stūros
Attēlā - rabīns, aplicis lūgšanu šalli
Parasti rabīns ir vīriešu kārtas pārstāvis. Taču attieksme pret sieviešu ordināciju (iecelšanu) rabīna amatā dažādos jūdaisma atzaros ir atšķirīga. Piemēram, Ortodoksālā jūdaisma pārstāvji uzskata, ka rabīns var būt tikai vīriešu kārtas pārstāvis. Savukārt Progresīvā jūdaisma piekritēji uzskata, ka arī sieviete var kļūt par rabīnu. Pirmā sieviete - rabīns tika ordinēta 1970.gadā.
Hazans
Pirmsākumos par hazanu varēja kļūt tikai vīriešu kārtas pārstāvis. Taču mūsdienās hazana pienākumus var veikt arī sieviete. Pirmā sieviete Amerikā hazana pienākumus veica laika posmā no 1884.gada līdz 1893.gadam Kalifornijā, taču viņa netika oficiāli ordinēta šim darbam. Pirmā sieviete oficiāli tika ordinēta šo pienākumu veikšanai 1975.gadā.
Papildinformācija