Teorija

Raksturojot romānikas periodu Eiropā, pirmo reizi iespējams runāt par vienotu stilu kultūrā - glezniecībā, tēlniecībā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā u.c. Visās jomās mākslinieki sekoja vienotiem likumiem - katra forma atbilda nepieciešamībai un funkcijai, viss tika veidots skaidrs, vizuāli vienkāršs, saprotams. Visu radīja mākslinieki, kuri faktiski bija amatnieki, samērā beztiesiski, sabiedrības hierarhijā atradās zemākajā slānī. Viņi ceļoja no klostera uz klosteri, no vienas pilsētas uz citu, pārņēma jaunās idejas, pilnveidoja tās savā darbībā.
 
000055fbee2c7ed79776e93ebc6b341054265c63e153.jpeg
Attēlā: Krusta karagājiens. Miniatūra.
 
Milzīga nozīme bija krusta karagājieniem, kuri gan nerealizēja galveno ideju - kristietības izplatīšanu austrumos, tomēr tie veicināja tirdzniecību, ekonomikas attīstību. Austrumos redzētais iedvesmoja un bagātināja Eiropas kultūras dzīvi, sākās intensīvi labiekārtošanas darbi - būvēja ceļus, tiltus, hospitāļus, viesnīcas. Eiropa kopumā sāka izskatīties pēc civilizētas zemes.
Koka arhitektūru masveidā sāka aizstāt akmens celtnes, kuras ārēji bija ļoti līdzīgas senajām romiešu celtnēm. (Skat. att. zemāk.) 
Šī iemesla dēļ stils, kas no 11. gadsimta vidus apmēram 200 gadus valdīja Eiropā, 19. gadsimtā tika nosaukts par romāniku.
 
01 kreuzgang.jpg
Attēlā: Romānikas stila arhitektūra.
 
Būtiska šī perioda Eiropas iezīme bija Eiropas pilnīga kristianizācija un pāvesta varas triumfs. Baznīcai bija savs noteikts viedoklis visos jautājumos, tas veidojās kā visaptverošs kristīgs pasaules uzskats, kas noteica izglītību, mākslu, arhitektūru u.c. kultūras, sadzīves jomas. Par mākslas uzdevumu kļuva cilvēku pasaules uzskata veidošana atbilstoši Baznīcas mācībai.
 
Romānikas stils bija pirmais fenomens Eiropā, kas spēja apvienot visas agrīnās viduslaiku kultūras tendences un tās pilnveidot. Visagrāk romānika kā vienojošs stils izpaudās Francijā.
No akmens būvēja klosteru kompleksus, lielas baznīcas un to velvju pārsegumus, tiltus, aizsargceltnes - valdnieku pilis.
 
00_c77f96856620570eae4b35681b240eb1.jpg
Attēlā: Viduslaiku romānikas pils Spānijā.11. gs.
 
Romānikas arhitektūrā par ideālu kļuva proporcija, ko noteica krusta velves (kuba) telpiskās attiecības, ko izsaka kvadrāts un diviem kvadrātiem atbilstošs taisnstūris - 1 : 2. To ievēroja gan dievnama horizontālajās proporcijās, gan vertikālajās. Šī attiecība tika izmantota detaļās, piem., logailās, ieejas portālos, kuru virsma vienmēr vainagojas ar pusloka arku. (Skat. att. zemāk.)
 
0_filename-souillac-jpg.jpg
Attēlā: Romānikas stila baznīca.
Logailu proporcijas 1 : 2 un pusloka arkas forma redzama gan apsīdas daļā, gan kapelu konstrukcijā.
 
Proporcijas modulis ir redzamas gan romānikas stila dievnamu eksterjerā, gan interjerā.
Tā pielietošana radīja iespēju romānikai sākotnēji raksturīgo centrālā joma puscilindrisko pārseguma velvi (skat. att. zemāk) vēlāk nomainīt ar milzīgajām krusta velvēm (ap 12. gs. 30. gadiem, piem., Vācijā Špeierē, Francijā Kānā u.c.).
Savukārt krusta velvju daudzveidīgā pielietošana radīja iespēju tālāk attīstīties tai pārsegumu sistēmai, kuru gotikā veidos ribu jeb nervīru konstruktīvās iespējas.
 
000000000000000000000fromista_ok_113_web.jpg
Attēlā: Romānikai sākotnēji raksturīgās centrālā joma puscilindriskās pārseguma velves.
 
Daudzu klosteru centrālās baznīcas ir lieliski romānikas arhitektūras paraugi, piem., Puatjē, Tulūzas, Tūras, Arlas, u.c..
Ideālajām romānikas baznīcām raksturīga jomu konfigurācija latīņu krusta formā (krustu veido šķērsjoma novietojums), divi torņi rietumu fasādē, tornis krusta centrā, baznīcu austrumu daļā - apsīda un kapelas. (Skat. att. zemāk.)
Sākoties aktīvai svētceļnieku kustībai, aiz altāra sāka izbūvēt eju, kas savienoja abus malējos baznīcas jomus. Apmeklētāji, kas vēlējās pielūgt kapelās novietotās svētās relikvijas, pa eju varēja iekļūt kapelās un atstāt dievnamu pēc savas vēlēšanās, netraucējot dievkalpojumu. 
 
001 7534-004-834cb64b.gif
Attēlā: Romānikas stila dievnama plāns.
 
Romānikas glezniecības paraugu ir saglabājies maz, tie ir visai sliktā stāvoklī, lai varētu plaši spriest par glezniecību. Bagātīgi saglabājušies romānikas laika tēlniecības darbi.
Skaidrās, viegli uztveramās romānikas arhitektūras formas arvien biežāk papildināja tēlniecības darbi, atšķirībā no iepriekšējā posma, - arī baznīcu eksterjerā.
Romānikā askētiskā dievnamu ārienes simbolika zaudēja nozīmi, to aizstāja jauna - izglītojoša funkcija. Jo īpaši tēlniecība kļuva par nozīmīgu, cilvēkus ietekmējošu spēku Baznīcas rokās - tā iedzīvināja Baznīcas mācības.    
 
0000000000000000000000 unnamed (3).jpg
Attēlā: Romānikas tēlniecība. Freibergas doma portāls. Vācija.
 
Jau pirms ienākšanas dievnamā - abpus portālam cilvēkus sagaidīja svēto tēli, portāla timpanonā - augšējā daļā virs durvīm bija tēli, kas atgādināja par Pastaro tiesu, Apokalipsi, par Kristus, apustuļu, Svēto rakstu nozīmību, utml. Ciļņi timpanonā - "akmenī griezti sprediķi". Amatnieki tos veidoja kā divu pasauļu - grēcīgās un svētās pasaules robežu, kura ne vien atdalīja, bet arī savienoja šīs divas pasaules.
Vizuāli šie ciļņi līdzīgi kodeksu miniatūrām - dekoratīvām kompozīcijām, kuru galvenais spēks ir to simbolikā un emocionālajā iedarbībā.
 
000000000000000 8ab9a52d5d01232629ad18b73b7442e0.jpg
Attēlā: Šartras katedrāles Rietumu portāla timpanons.
  • Kompozīcijas centrā attēlots Kristus tronī kā soģis, tēls norobežots no laicīgās pasaules un vienlaicīgi apliecina Kristus varu pār pasauli.
  • Svētījošā roka ir pacelta un atrodas ārpus šī norobežojuma.
  • Grāmata Kristus otrā rokā norāda, kur meklējama patiesība un pestīšana - Svētajos rakstos.
  • Apkārt Kristum novietoti četri simboliski evaņģēlistu tēli. Pie Kristus labās rokas atrodas - Sv. Jānis kā ērglis, pie kreisās - Sv. Matejs kā eņģelis, apakšā - Sv. Marks kā lauva un Sv. Lūkass - kā vērsis.
  • Lokā ap Kristu attēloti viņam pietuvinātie Baznīcas svētie un mocekļi, kas bijuši uzticami kristieši.
01f_1167.jpg
Attēlā: Ciļņiem rotāts dievnama kolonnas kapitelis. Romānikas stils.
Attēlota Sv. Marija ar jaundzimušo Kristu un trīs ķēniņi (Bībelē bija stāsts par Austrumu gudrajiem), kas nākuši sveikt Dieva dēlu. Marijai kreisajā pusē - Betlēmes zvaigzne, kas parādījās debesīs pirms Kristus dzimšanas, labajā pusē - Dieva roka, kas svētī un norāda uz Kristu.
 
Skulpturālais dekors bija sastopams daudzviet romānikas interjerā - ciļņi rotāja kolonnu kapiteļus, logu arkas, kanceli u.c. interjera elementus. Tēlniecības darbos savijās kristīgā simbolika un tēli, vietējās folkloras tēli un ornamenti, manierīgs dekoratīvisms un emocionāls iedarbīgums. Tomēr tēlniecība nekad neaizēnoja romānikas arhitektūras monumentālo iespaidu.
 
Atsauce:
https://ka-perseus-images.s3.amazonaws.com/55fbee2c7ed79776e93ebc6b341054265c63e153.jpeg
https://media-cdn.tripadvisor.com/media/photo-s/10/e8/05/9f/kreuzgang.jpg
https://i.pinimg.com/originals/c7/7f/96/c77f96856620570eae4b35681b240eb1.jpg
https://media-cdn.tripadvisor.com/media/photo-s/02/8e/83/c0/filename-souillac-jpg.jpg
https://lh6.googleusercontent.com/-46MPbBvNRp4/Umc7o5Kz7oI/AAAAAAAAAyI/jBxZZNpeMQM/w918-h612-no/fromista_ok_113_web.jpg
https://crfrassati.files.wordpress.com/2011/07/7534-004-834cb64b.gif
http://www.portalsaeule.de/kategorien/Portale%252C%2520Kapitelle%2520und%2520Fassaden%252FRomanik%252FDeutschland/dateien/fullsize_Freiberg_Dom2_01.jpg
https://i.pinimg.com/originals/8a/b9/a5/8ab9a52d5d01232629ad18b73b7442e0.jpg
https://www.wga.hu/art/zgothic/1romanes/cap-12c3/01f_1167.jpg
Viduslaiki. Konsultants kultūras vēsturē/ Austra Avotiņa, Daina Blūma, Ilma Grauzdiņa. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2000., 214. lpp.
Viduslaiku kultūra Eiropā/ Andris Rubenis. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997., 527.lpp.
Vēsture vidusskolai II daļa./ Valdis Klišāns. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2003., 215. lpp.