Postimpresionisms- apzīmējums dažādiem strāvojumiem, kas sekoja impresionismam 19.gadsimta 80.-90.gados. Tie nebija saistīti ne ar simbolismu, ne ar jūgendstilu, ne arī ar akadēmisko mākslu.
Impresionisms izsmēla sevi, jo pēc šo mākslinieku uzskatiem, viss šajā pasaulē ir relatīvs (nosacīts) - gaismas ietekmē krāsa mainās, tā var arī pavisam izbalot, gaismas ietekmē viss kļūst nenoteikts. Citi mākslinieki, savukārt, uzskatīja, ka glezniecībā jābalstās uz paliekošo, nemainīgo.
Postimpresionisma mākslinieki novērsās gan no akadēmiskās mākslas, gan no impresionisma, saglabājot impresionisma koloristiku.
Svarīgi!
Postimpresionisti tiecās vispārināt formas, mākslas darbi kļuva dekoratīvāki. Iespaidu uz postimpresionistu daiļradi atstāja arī japāņu krāsainās grafikas (estamps), kas 19.gs. beigās kļuva populāras visā Eiropā.
grafika1.jpg
Keisai Eisen, pirms1848
  
 
grafika3.jpg
Hirošige, 1830
  
gogs2.jpg
V.van Gogs
"Kurtizāne" 1887
gogs3.jpg
V.van Gogs
"Ziedošā plūme" 1887
 
Postimpresionisti bija mākslinieki, kas jaunās idejas katrs savos darbos realizēja, pauda citādi, atšķirīgi - katrs meklēja savu ceļu mākslā, tā kļūstot par nākošā mākslas perioda - modernisma virzienu iedvesmotājiem.
Svarīgi!
Postimpresionisms nav vienota stila apzīmējums, tas paskaidro vietu laikā - "post" nozīmē "pēc", tātad - pēc impresionisma māksla.
Pols Gogēns (1848-1903)
Autodidakts -glezniecību apguva pašmācības ceļā. Glezniecībai pievērsās vēlu, pirms tam bija labi situēts banku darbinieks, bet 19.gs. 80.gadu sākumā viņā radās interese par mākslu. Viņš tikās ar impresionisma pārstāvi Kamilu Pisaro, pašmācības ceļā sāka apgūt glezniecības tehniku. 1883.gadā Gogēns pameta savu darbu, ģimeni, bērnus un devās uz Parīzi.
gogens.jpg
Daiļrades sākumā Gogēns gleznoja impresionistiski, bet ar laiku radās vēlme izmantot košas krāsas, lietojot tās patvaļīgi, nevis atbilstoši realitātei. Gogēns novērsās no impresionisma.
 
Bretaņa
1888.gadā Gogēns devās strādāt uz Bretaņu, kur izveidoja savu domubiedru grupu. Viņi apmetās Pontavēnas ciematā, tādēļ grupa ieguva nosaukumu Pontavēnas skola. Šīs grupas pārstāvji iedvesmu rada bretoņu tautas mākslā, viduslaiku vitrāžās, tēlniecībā, lielu iespaidu atstāja japāņu krāsainās grafikas.
gogens11.jpg
"Parādība pēc sprediķa" 1888
Mākslinieki attēloja Bretaņas ainavas, vietējo iedzīvotāju ikdienas gaitas. Pontavēnas skolas dalībnieku glezniecības principi - līdzīgi japāņu grafiķiem, viņi savos darbos:
  • "pacēla" augstāk horizonta līniju,
  • priekšplānu un fonu gleznoja vienlīdz spilgtus,
  • izmantoja pamatkrāsas,
  • dažkārt krāsu laukumus apvilka ar melnu kontūru (tas imitēja vitrāžu stiegrojumu),
  • neizmantoja gaismēnas,
  • deformēja formas.
gogens3-1888.jpg
gogens12.jpg
"Klusā daba" 1889
 
1889.gadā grupa sarīkoja savu pirmo izstādi Parīzē Volpini kafejnīcā, taču nedz publika, nedz kritika viņu darbus neatzina. Sarūgtināts Gogēns 1890.gadā devās uz Taiti.
 
Taiti periods
Šeit gleznotajos darbos Gogēns:
  • attēloja Taiti dabu, salas iedzīvotājus,
  • pauda cilvēka un dabas harmonijas ideju.
  • Šie darbi ir krāšņi, dekoratīvi, ar intensīvu kolorītu.
  • Viņš iedvesmojās no vietējās tautas mākslas tradīcijām.
1892.gadā Gogēns atgriezās Parīzē un sarīkoja savu Taiti darbu izstādi, kura atkal neguva panākumus. 1895.gadā viņš atgriezās Taiti, kur pavadīja visu savu atlikušo mūžu.
gogens9.jpg
gogens8.jpg
gogens5.jpg
 
Gogēna meklējumi mākslā iedvesmoja pirmā modernisma virziena - fovisma izveidošanos. Māksliniekus saistīja košo, piesātināto krāsu laukumu, vijīgo līniju ritmu iespaidi Gogēna darbos. Otrs virziens, kas iedvesmojās no Gogēna idejām, bija - primitīvisms. Šos māksliniekus saistīja nesamākslotība, vienkāršība un vienlaicīgi - dziļais simboliskais vēstījums Gogēna Taiti perioda darbos, viņa ideja par atgriešanos pie mākslas pirmsākumiem.
Vinsents van Gogs (1853-1890)
 
Dzimis Holandē, bet vēlāk pārcēlās uz Parīzi. Ar mākslu sāka nodarboties 30 gadu vecumā. Autodidakts. Arī van Gogs iepazinās ar japāņu krāsaino grafiku.
Van Gogs meklēja savu vietu dzīvē - strādāja dažādus darbus:  tirgoja mākslas darbus, pasniedza valodas, strādāja arī par sludinātāju. Viņš vēlējās ziedot sevi citu cilvēku labā, vēlējās kļūt par mācītāju, studēja Bībeli, iestājās kursos protestantu misionāru skolā (tos nepabeidza), vēlāk devās strādāt uz Beļģiju, lai evaņģelizētu vietējos kalnračus - veica misionāra pienākumus. Jau Borināžā viņš sāka skicēt kalnraču būdas, raktuves, kalnraču portretus.
gogs.jpg
Pašportrets
Ap 1880.gadu atgriezās Holandē, sāka interesēties par mākslu - viņš vēlējās kļūt par mākslinieku. Mācījās privāti pie vietējiem māksliniekiem, tad 1886.gadā iestājās Antverpenes Mākslas akadēmijā, taču to pameta.
Van Gogs vairākkārt mainīja savu dzīves vietu, tādēļ viņa daiļradi var iedalīt vairākos periodos.
 
Holandes periods (1880-1886)
Studēja Nīderlandes muzejos Nīderlandes "zelta laikmeta" mākslinieku Rembranta, Fransa Halsa, Jana Vermēra van Delfta darbus. Šajā periodā:
  • van Gogs gleznoja klusās dabas, zemnieku un amatnieku dzīves ainas,
  • attēloja šo cilvēku nabadzību, smago darbu.
  • lietoja tumšas krāsas, melnos un brūnos toņus, kas pastiprina drūmās, nabadzīgās dzīves iespaidu.
gogs1.jpg
"Kartupeļu ēdāji" 1885
Parīzes periods (1886-1888)
1886.gadā van Gogs dodas uz Parīzi, kur iepazīstas ar impresionistiem. Viņa darbi kļūst krāsaināki, gaišāki, glezno pēc impresionistu metodes. Attēlo ainavas, kluso dabu.
 
Arlas periods (1888-1890)
1888.gadā dodas uz Dienvidfranciju, apmetas Arlā. Šeit van Gogs atbrīvojas no impresionisma ietekmes, izveido savu stilu. Gleznās attēlo ainavas, ziedus, portretē vienkāršos cilvēkus (ģimenes locekļus, zemniekus) tehniski:
  • izmantoja košas krāsas, izteiksmīgas līnijas,
  • ar to palīdzību, ar krāsu simbolisku izmantojumu, ar krāsas klājuma tehniku 
  • pauda dažādas emocijas, kuras bija pārņēmušas, kad gleznoja darbu. Piemēram, tumšās cipreses viņa darbos ir nāves priekšnojautu simbols.
gogs15.jpg
"Skats uz Arlu" 1889
gogs14.jpg
"Cipreses un labības lauks" 1889
gogs10.jpg
"Zvaigžņotā nakts" 1889
gogs16.jpg
"Īrisi" 1889
Van Gogam Arlas periodā vairākkārt uznāca ārprāta lēkmes (vienas šādas lēkmes laikā viņš sev nogrieza daļu auss). Iespējams, šīs lēkmes sekmēja absinta lietošana. (Absints vēlāk tika atzīts par indi saturošu dzērienu, bet tolaik tas bija populārs Francijā.) Iespējams arī, ka depresijas sekmēja van Goga nabadzība, nespēja nopelnīt ar savu mākslu - viņu uzturēja brālis.
gogs11.jpg
"Pašportrets ar nogrieztu ausi"
 
Juzdams kārtējās lēkmes tuvošanos, van Gogs 1890.gadā pats pārtrauca savu dzīvi ar revolvera šāvienu - viņš mira dažas dienas pēc ievainojuma.
gogs17.jpg
"Labības lauks ar kraukļiem" 1889
Vinsenta van Goga ietekme mākslā ir paliekoša - viņa darbi ar piesātināto emocionālo vēstījumu iedvesmoja ekspresionisma virziena izveidošanos. Ekspresionisma virzienu Eiropā sekmēja Pirmais pasaules karš un pēckara pasaule - mākslinieki darbos pauda emocijas, pārdzīvojumus, ko izjutuši frontē, ko izjuta, vērojot pēckara sabiedrību.
 
  Pols Sezans (1839-1906)
Sezans mākslinieciskās iemaņas apguva Eksas Daiļo mākslu skolā (1858-1862), bet vēlāk studēja Parīzē privātajā akadēmijā Academie Suisse (1862-1865). Mākslas krātuvēs studēja Pītera Paula Rubensa, Paolo Veronezes darbus, viņu saistīja arī Eižēna Delakruā un Gistava Kurbē daiļrade.
sezanss.jpg
Sākot ar 70.gadiem viņu ieinteresēja impresionistu glezniecība, Sezans uzsāka dabas vērošanu. Gleznoja ainavas, kluso dabu, portretu, figurālas kompozīcijas. 1874.gadā viņš ar saviem darbiem piedalījās impresionistu rīkotajā izstādē, kur saņēma negatīvu kritiku. Pēc šī atgadījuma Sezans atgriezās Eksā, uzsāka sava glezniecības stila izveidi. Sezans:
  • apjomu modelēja ar krāsu kontrastu palīdzību,
  • neizmantojot gaismēnas,
  • telpiskumu panāca ar krāsu palīdzību, nevis izmantojot lineāro perspektīvu,
  • uzskatīja, ka krāsas mainās atkarībā no tā, kurš plāns jāattēlo. Sezans ļoti labi attēloja priekšmetu materialitāti.
sezans2.jpgsezans4.jpg
sezans5.jpg
sezans6.jpg
 
Divos attēlos redzams Senviktuāras kalns, kuru Sezans gleznojis vairākkārt, modelējot dažādas krāsas, krāsu klājumu tehnikas. 
Portretos Sezans neparāda cilvēka raksturu, bet akcentē apjomu - viņš teoretizēja par dabas formu līdzību ģeometriskām figūrām, tiecās mākslā vienkāršot dabas formas. Modernisma virziens - kubisms attīstīja tālāk šo Sezana koncepciju.
 
sezans7.jpgsezans9.jpg
 
Anrī Tulūzs-Lotreks (1864-1901)
Gleznotājs, dažādu afišu, plakātu un litogrāfiju autors (ar viņa vārdu saistās plakāta kā grafikas veida aizsākums).
Tulūzs-Lotreks mācījās privāti pie dažādiem māksliniekiem, visvairāk - pie Ilēra Žermēna Edgara Degā, ar kuru viņš iepazinās Parīzē.
lotrekss.jpg
Tulūzs-Lotreks gleznoja arī hipodroma ainas, baletdejotājas, teātra un cirka dzīvi, kafejnīcu skatus.
Tulūzu-Lotreku, tā pat, kā citus postimpresionistus, iespaidoja japāņu grafika.
90.gados mākslinieks attēloja vienkāršos cilvēkus - kankāna dejotājas, cirka māksliniekus u.c., atspoguļojot 19.gadsimta beigu Francijas sabiedrību.
 
lotreks1.jpg
"Fernando cirks" 1887
lotreks4.jpg
"Pašportrets Mulenrūžā" 1892
lotreks10.jpg
"Dejas Mulenrūžā" 1890 
lotreks8.jpg
"Marsela Lendera uz skatuves" 1895
 
Dzīves laikā Tulūzs-Lotreks ievērību guva ar savām afišām un plakātiem, kurās viņš apvienoja asprātīgu reklāmu ar dzīves nopietnību. Plakāti un afišas ir ironiskas, tēli - individualizēti. Mākslinieks kompozīcijas veidoja, izmantojot kontrastainus pretnostatījumus, padarot skatītāju par attēlotā notikuma līdzdalībnieku.
 
lotreks6.jpg
"Aristīds Briāns savā kabarejā"
1891
lotreks11.jpg
Kafejnīca "Divan japonais"
1892
Atsauce:
Vispārīgā mākslas vēsture, 4.daļa/Skaidrīte Cielava. - Rīga, Zvaigzne ABC. - 239 lpp. :il.: 136.-149.lpp.
Attēli:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Eisen1.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Tokaido09_Odawara.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Van_Gogh_-_la_courtisane.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Van_Gogh_the_blooming_plumtree_%28after_Hiroshige%29,_1887.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:PaulGauguinblackwhite.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Paul_Gauguin_137.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Paul_Gauguin_085.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Paul_Gauguin_121.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Paul_Gauguin_144.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Paul_Gauguin_006.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Paul_Gauguin_106.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:SelbstPortrait_VG2.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Van-willem-vincent-gogh-die-kartoffelesser-03850.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Vincent_Van_Gogh_0018.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Vincent_Van_Gogh_0020.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Vincent_van_Gogh_Starry_Night.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Vincent_Willem_van_Gogh_106.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Vincent_van_Gogh_%281853-1890%29_-_Wheat_Field_with_Crows_%281890%29.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Paul_cezanne_1861.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:C%C3%A9zanne,_Paul_-_Still_Life_with_a_Curtain.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Paul_C%C3%A9zanne_179.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Paul_C%C3%A9zanne_115.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Paul_C%C3%A9zanne_107.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Paul_C%C3%A9zanne_125.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Paul_C%C3%A9zanne_141.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Toulouse-Lautrec_pic.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Lautrec_equestrienne_%28at_the_cirque_fernando%29_1887-8.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Lautrec_at_the_moulin_rouge_1892.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Henri_de_Toulouse-Lautrec_005.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Lautrec_marcelle_lender_doing_the_bolero_in_%27chilperic%27_1895.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Henri_de_Toulouse-Lautrec_002.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Henri_de_Toulouse-Lautrec_019.jpg