Teorija

Romantisms bija idejisks virziens visā Eiropas mākslas kultūrā. Lielu iespaidu uz visu Eiropu atstāja Lielā Franču revolūcija (1789), kas deva impulsu nacionālās atbrīvošanās kustības darbībai, cīņai pret dzimtbūšanu. Izmaiņas notika arī cilvēku savstarpējās attiecībās - cilvēki kļuva mantrausīgi, attiecības tika veidotas uz aprēķina pamata. Visi šie aspekti cilvēkos radīja vēlmi pēc kaut kā jauna, laba, skaista, pēc cilvēciskām attiecībām.
Svarīgi!
Romantisma virziena pārstāvji akcentēja emocionalitāti, kaislības, pārdzīvojumus, personības cīņu pret pastāvošajiem tikumiem, pret apkārtējo, naidīgo vidi.
Viena no galvenajām tēmām - varoņa dzīve un cīņa cēla mērķa labā. Bieži vien šis varonis gāja bojā, tādēļ romantismam raksturīgas arī skumjas, vilšanās un pesimisms.
Romantiķi pievērsās ikdienas parādībām, notikumiem, vēstures tēmai, tautas daiļradei. Tas veicināja ainavas žanra attīstību, jo pārdzīvojumus ļoti labi varēja izpaust ar dabas tēlu palīdzību.
Romantiķus interesēja arī tālas zemes, kuras nav skārusi civilizācija, tādēļ mākslā ienāk arī Tālo Austrumu motīvi, Ziemeļāfrikas ainas.
Daļa romantiķu uzskatīja, ka cilvēkus šajos drūmajos laikos var glābt reliģija, tādēļ savos darbos akcentēja dvēseles skaidrību, dievbijību, aicināja iedvesmu meklēt viduslaiku kultūrā.
 
Vācijā pastāvēja divas mākslinieku-romantiķu grupas. Pirmā no tām - tā saucamie nācarieši.
Nācariešu kustība aizsākās 1806. gadā, kad Vīnes Mākslas akadēmijas studentu grupa paziņoja, ka nevēlas sekot klasicisma idejām. 1809. gadā tika izveidota brālība, kuru nosauca viduslaiku gleznotāju ģildes patrona Sv. Lūkas vārdā.
 
Schnorr_PortraitOfKlara.jpg
Attēlā: J. Š. fon Kārolsfelds "Klaras Bjankas fon Kuandas portrets" (1820)
Sieviete portretā pielīdzināta eņģelim, kā tos attēloja viduslaikos - cepure šķiet kā nimbs, seja līdzinās Madonnas sejas izteiksmei, rokās ir lauta - kā muzicējošiem eņģeļiem.
 
Nācarieši atbalstīja viduslaiku glezniecības tradīcijas, uzskatīja, ka māksla un glezniecība ir
jāapvieno. Brālības biedri deva zvērestu, ka savos darbos izteiks tikai patiesas un skaidras jūtas.
Svarīgi!
Nācarieši iedvesmu meklēja Bībelē (skat. att. zemāk) un viduslaiku literatūrā, Vācijas vēsturē, mitoloģijā.
Šīs grupas pārstāvji gleznoja arī freskas, ko uzskatīja par glezniecības augstāko veidu.
 
Julius_Schnorr_von_Carolsfeld_-_The_Wedding_Feast_at_Cana_-_WGA21013.jpg
Attēlā: J. Š. fon Kārolsfelds "Kāzas Kaanā" (1820)
Freskas sižetu iedvesmojis Bībeles stāsts par Jēzus piedalīšanos kāzās, kur viņš brīnumainā kārtā piepildījis traukus ar vislabāko vīnu.
 
Italia_and_Germania_Friedrich_Overbeck_1828.jpg
Attēlā: J. F. Overbeks "Itālija un Vācija" (1828)
Gleznā valstis attēlotas kā sievietes, renesanses manierē - idealizētas, savijušas rokas, vēstījumu papildina simboli.
Svarīgi!
Otrā mākslinieku grupa interesējās par dzimtenes dabu, pauda panteisma (uzskats, ka daba, pasaule ir Dieva kā radītāja caurstrāvota - Dievs izpaužas dabā) idejas.
779px-Caspar_David_Friedrich_-_Man_and_Woman_Contemplating_the_Moon_-_WGA08271.jpg
Attēlā: K. D. Frīdrihs "Divi mēnesnīcā"
  
K. D. Frīdrihs - viens no spilgtākajiem vācu romantisma pārstāvjiem savos darbos attēloja dabu, cilvēkus dabā. Visiem tēliem, noskaņām, kompozīcijai bija simboliska nozīme.
Tāpat kā citi iepriekš minētās grupas pārstāvji, Frīdrihs pievērsās dabas attēlojumam, cenšoties parādīt:
  • "cilvēka dvēseles saviļņojumu dabas skaistuma uztveres brīdī";
  • veidojot paralēles - dabas norises atspoguļo cilvēka iekšējos pārdzīvojumus, dvēseles stāvokļus - daba un cilvēks ir vienoti.  
lejupielāde (2).jpg
Attēlā: K. D. Frīdrihs "Ceļinieks virs miglas jūras"
 
Frīdriha ainavas bija melanholiskas, glezniecības maniere - viegla, nepiespiesta. Dabas motīvs māksliniekam kalpoja kā dievišķa zīme, kur kalni simbolizēja Dievu, klintis - ticību, koki - ticīgos. Frīdriha glezniecības paņēmienam - ainavas izkārtojums gleznas dziļumā, izgaismojums no augšas un krēslā grimstošais priekšplāns - bija simboliska nozīme - priekšplāns - laicīgā pasaule, bet dziļumā - mūžība. 
Cilvēka figūras, kas attēlotas gandrīz tikai no mugurpuses, simbolizēja ticīgu cilvēku, kas savu eksistenci uzlūko tikai kā sagatavošanos Mūžībai.
 
Caspar_David_Friedrich_013.jpg
Attēlā: K. D. Frīdrihs "Dzīves skatuve"
Cilvēki gleznā simbolizē četrus cilvēka dzīves posmus - bērnību, jaunību, briedumu, vecumu. Laivas vraks krastā - neizdevušos, izniekotu dzīvi. Kuģi, kuri pāri jūrai dodas pretī zilgani sārtajām debesīm - cilvēku likteņi, jūra - dzīve, debesis tālumā - Mūžība.
 
Arī Anglijā izveidojās divas mākslinieku grupas - viena, kuru interesēja daba, un otra, kuru interesēja viduslaiku un renesanses laika māksla, reliģiskas tēmas.
19. gadsimta sākumā Anglijā savu darbību sāka ainavistu grupa, kas apmetās Noričas pilsētas tuvumā. Šī grupa, kuras dibinātājs un vadītājs bija Džons Kroms vecākais (1768. - 1821.), tika dēvēta par Noričas skolu.
Ar ainavu glezniecību nodarbojās arī citi mākslinieki, kuri nebija Noričas skolas dalībnieki.
  
Džons Konstebls (1776 - 1837)
  
John_Constable_The_Hay_Wain.jpg
Attēlā: Dž. Konstebls "Siena rati"
  
Studēja Londonas Mākslas akadēmijā, iepazinās arī ar franču klasicisma meistaru N. Pusēna un K. Lorēna daiļradi. Vēlāk atteicās no klasiskās glezniecības principiem un pievērsās dabas studijām.
Sākumā Konstebls ainavas gleznoja pēc dabā  darinātām skicēm, bet vēlāk viņš gleznoja brīvā dabā - plenērā (Konstebls bija viens no pirmajiem plenēristiem). Konstebla ainavas ir emocionāli izjustas, tās pauž ilgas pēc cēlā, skaistā.
John_Constable_027.jpg   Constable_-_Seascape_Study_with_Rain_Cloud.jpg
Attēlā (no kreisās uz labo): "Veimutas līcis" un "Jūra ar lietus mākoņiem"
  
  
Džozefs Melords Viljams Tērners (1775 - 1851)
Joseph_Mallord_William_Turner_083.jpg
Attēlā: Viljama Tērnera pašportrets
  
Pabeidzis Londonas Mākslas akadēmiju, 1802. gadā kļuva par šīs mācību iestādes akadēmiķi, bet 1808. gadā kļuva profesors.
Svarīgi!
Tērnera iecienītākā tēma - saullēkts un saulriets, dabas stihijas (vētras, sniegputeņi), kas tiek romantizēti. Mākslinieka darbus caurauž smalka emocionalitāte.
Viņš izmanto salīdzinājumus, lai izteiktu idejas, piemēram, jaunība un vecums tiek atspoguļoti darbā "Kuģa pēdējais reiss" (1838), kur attēlots slavenais karakuģis, kurš piedalījies Trafalgara kaujā, bet nu šo kuģi tauvā velk pārstrādi metāllūžņos. Īpašo noskaņu rada fonā attēlotais saulriets, kad rietošās saules stari pavada pēdējā reisā reiz lepno un slaveno karakuģi.
 
Turner,_J._M._W._-_The_Fighting_Téméraire_tugged_to_her_last_Berth_to_be_broken.jpg
Attēlā: Glezna "Kuģa pēdējais reiss"
 
Svarīgi!
Tērners sekmēja akvareļglezniecības attīstību Anglijā.
Viņš sāka izmantot minerāl-krāsvielas augu krāsvielu vietā, tādējādi radot plašāku un gaišāku krāsu gammu. Pateicoties Tērneram, 19. gadsimta sākumā angļu ainavu glezniecībā ienāca akvareļa tehnika.
 
IvyBridge.jpg
Attēlā: Glezna "Īviju tilts"
 
Viduslaiku, renesanses tēmas mākslā - Prerafaelītu brālību
 
Anglijā 1848. gadā jaunie mākslinieki Viljams Holmens Hants (1827 - 1910), Džons Everets Milejs (1829 - 1896) un Dante Gabriels Roseti (1828 - 1882) nodibināja "Prerafaelītu brālību"
Svarīgi!
Prerafaelītu brālība par savu ideālu uzskatīja viduslaiku un renesanses mākslu (mākslu, kas pastāvēja pirms Rafaēla, tādēļ arī tāds nosaukums - "pre" nozīmē "pirms"). Prerafaelīti iedvesmu rada Jaunajā Derībā, viduslaiku leģendās un literatūrā, kā arī renesanses laika literatūrā.
Prerafaelītu darbība apsīka 1860. gadā, saplūstot ar simbolismu.
 
Dante_Gabriel_Rossetti_-_Beata_Beatrix,_1864-1870.jpg  William_holman_hunt-the_shadow_of_death.jpg
Attēlā: Gleznas (no kreisās uz labo) D. G. Roseti "Beata Beatriče" un V. H. Hants "Nāves ēna"
  
Francijā 19. gadsimta sākumā romantisma pārstāvji atainoja revolūcijas notikumus, tika gleznotas ainas ar Napoleonu, kā arī viņa portreti. Vēlāk mākslā ienāk Austrumu tēmas.
  
Antuāns Žans Gro (1771 - 1835)
Šo mākslinieku Napoleons Bonaparts 1796. gadā iesaistīja savā karagājienā uz Itāliju, tādēļ Gro daiļradē nozīmīgu vietu ieņem karagājienā pieredzētā atainojums. Napoleons I šī mākslinieka acīs bija kaut kas līdzīgs mesijai. Gro darbi ir psiholoģiski izteiksmīgi, emocionāli. Populārākais darbs - "Napoleons uz Arkoles tilta" (1796).
 
1801_Antoine-Jean_Gros_-_Bonaparte_on_the_Bridge_at_Arcole.jpg
Attēlā: Glezna "Napoleons uz Arkoles tilta"
 
Teodors Žeriko (1791 - 1824)
 
Žeriko iedvesmu rada aktuālajos ikdienas notikumos.
Svarīgi!
Viņu interesēja daba, dzīve dažādās tās izpausmēs. Žeriko patika zirgi, tādēļ viņš studēja pie Karla Vernes - batāliju un zirgu gleznotāja. Rezultātā tapa gleznas, kurās attēlotas ainas no kaujas lauka (piemēram, darbs "Impērijas gvardes jēgeru virsnieks uzbrukumā", 1812).
Lielu iespaidu uz Žeriko daiļradi atstāja Antuāna Žana Gro darbi.
 
GericaultHorseman.jpg
Attēlā: Glezna "Impērijas gvardes jēgeru virsnieks uzbrukumā"
  
Savā slavenajā gleznā ""Medūzas" plosts" (1819) Žeriko attēloja patiesu notikumu  - Atlantijas okeānā 1816. gada vasarā nepieredzējuša kapteiņa vainas dēļ gāja bojā franču fregate "Medūza". Lielākā daļa pasažieru noslīka, uz plosta patvērās tikai 149 cilvēki. Gleznā mākslinieks attēlo šo cilvēku emocijas - cerības, izmisumu, apātiju.
 
Theodore_Gericault_Raft_of_the_Medusa-1.jpg
Attēlā: Glezna "Medūzas plosts"
 
Ežēns Delakruā (1798 - 1863)
  
Svarīgi!
Šis mākslinieks attēloja cilvēku dažādos vēsturiskos, mitoloģiskos un alegoriskos kontekstos. Delakruā raksturīga dinamiska kompozīcija, piesātināts kolorīts, asi gaismēnu kontrasti.
Gleznā "Hiosas grautiņš" (1824) tiek atspoguļoti reāli notikumi Hiosas salā, kad 1821. gadā turku kareivji iznīcināja gandrīz visus grieķu izcelsmes iedzīvotājus. Reāli notikumi, izmantojot alegoriju, attēloti arī gleznā "Brīvība sauc tautu uz barikādēm" (1831).
 
Eugène_Delacroix_-_Le_Massacre_de_Scio.jpg  Eugène_Delacroix_-_La_liberté_guidant_le_peuple.jpg
Attēlā: Gleznas (no kreisās uz labo) "Hiosas grautiņš" un "Brīvība sauc tautu uz barikādēm"
 
1832. gadā Delakruā devās ceļojumā uz Ziemeļāfriku, kuras krāšņā daba, savdabīgie cilvēki un viņu atšķirīgais dzīvesveids atstāja uz mākslinieku lielu iespaidu. Rezultātā tapa kolorītas gleznas, kurās mākslinieks izteica savus iespaidus par šo zemi.
 
19. gadsimta sākumā Spānijā notika spāņu tautas atbrīvošanās cīņas pret Napoleona I okupācijas režīmu (1808), kam sekoja divas revolūcijas (1808 -1814 un 1820 -1823), kuras beidzās ar sakāvi un nežēlīgu izrēķināšanos ar revolucionāriem. Šie notikumi spēcīgi ietekmēja mākslinieku iztēli, tika radīti spilgti mākslas darbi, kuri atspoguļoja doto laika posmu.
 
The_Second_of_May_1808,_Francisco_de_Goya.jpg
E. H. Goija "Sacelšanās 1808. gada 2. maijā"
 
Fransisko Hosē Goija (1746. -1828.) - izcilais spāņu gleznotājs un grafiķis.
Savas daiļrades sākumposmā (divdesmit gadus) Goija gleznoja kartonus karaļa gobelēnu manufaktūrai. 1786. gadā Goija kļuva par karaļa Karlosa IV mākslinieku, bija viens no iecienītākajiem gleznotājiem (gleznoja portretus, reliģiska rakstura darbus, attēloja arī fantastiskas tēmas). 1789. gadā kļuva par karaļa galma mākslinieku, gleznoja karaļa, karalienes Marijas Luīzes un karaliskās ģimenes locekļu portretus. Karaliskā ģimene tika iemūžināta gleznā "Karlosa IV ģimenes portrets" (1789. un 1800. gads). Goija gleznoja arī hercogienes Albas portretu. Šī darba iespaidā tapa divas citas izcilas gleznas - "Apģērbtā maha" un "Kailā maha" (aptuveni 1800. gads).
 
La_familia_de_Carlos_IV,_Francisco_de_Goya.jpg 
Attēlā: Glezna "Karlosa IV ģimenes portrets"
 
Nopietns pavērsiens mākslinieka dzīvē notika 1792. gadā, kad Goija smagi saslima un zaudēja dzirdi. Šis notikums mainīja mākslinieka attieksmi pret apkārtējo pasauli.
18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā Goijas daiļradē vērojamas romantisma iezīmes. Ar satīras palīdzību mākslinieks parādīja cilvēku netikumus, vājības, muļķību, kā arī sabiedrības un baznīcas liekulību. Piemēram, ofortu sērijā "Kaprīzes" (1796 - 1798) tiek parādīta cilvēciskā muļķība un neprāts.
 
Goya_Maja_ubrana2.jpg
Attēlā: Glezna "Apģērbtā maha"
 
Lielu iespaidu atstāja Napoleona I armijas iebrukums Spānijā, atbrīvošanās cīņas, ekonomiskā un politiskā krīze. Savas izjūtas Goija atspoguļoja darbos "Kara šausmas" (1810 - 1823), "Nemiernieku apšaušana 1808. gada 3.maijā" (1814), kā arī darbā "Saturns, kas aprij savus bērnus" (1820 - 1823) - Saturns simbolizē karu, kurš iznīcina visu, kas trāpās ceļā.
 
Francisco_de_Goya,_Saturno_devorando_a_su_hijo_(1819-1823).jpg
Glezna "Saturns, kas aprij savus bērnus"
 
Atsauce:
https://www.artexpertswebsite.com/wp-content/uploads/emedia/artists/artists_l-z/schnorr/Schnorr_PortraitOfKlara.jpg
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/b/b5/Julius_Schnorr_von_Carolsfeld_-_The_Wedding_Feast_at_Cana_-_WGA21013.jpg
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/e/e2/Italia_and_Germania_Friedrich_Overbeck_1828.jpg
https://wahooart.com/Art.nsf/O/7YXQKS/$File/Caspar-David-Friedrich-Man-and-Woman-Contemplating-the-Moon.JPG
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/5/5c/Caspar_David_Friedrich_013.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:John_Constable_The_Hay_Wain.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:John_Constable_027.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Constable_-_Seascape_Study_with_Rain_Cloud.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Joseph_Mallord_William_Turner_083.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Turner,_J._M._W._-_The_Fighting_T%C3%A9m%C3%A9raire_tugged_to_her_last_Berth_to_be_broken.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:IvyBridge.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Dante_Gabriel_Rossetti_-_Beata_Beatrix,_1864-1870.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:William_holman_hunt-the_shadow_of_death.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:1801_Antoine-Jean_Gros_-_Bonaparte_on_the_Bridge_at_Arcole.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:GericaultHorseman.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Theodore_Gericault_Raft_of_the_Medusa-1.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Eug%C3%A8ne_Delacroix_-_Le_Massacre_de_Scio.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Eug%C3%A8ne_Delacroix_-_La_libert%C3%A9_guidant_le_peuple.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Francisco_de_Goya_y_Lucientes_026.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Francisco_de_Goya_y_Lucientes_054.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Goya_Maja_ubrana2.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Saturno_devorando_a_sus_hijos.jpg
http://www.arthistoryarchive.com/arthistory/romanticism/Friedrich-Overbeck.html
Jauno laiku kultūras vēsture vidusskolām/Mārīte Lapiņa, Daina Blūma, Ligita Zitāne. - Rīga: RaKa, 1999. - 270 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 215.-219.lpp.
Vispārīgā mākslas vēsture, 4.daļa/Skaidrīte Cielava. - Rīga, Zvaigzne ABC. - 239 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 25.-60.lpp.