Starpmolekulārā mijiedarbība
Gāzveida vielu pāreja šķidrā un tālāk cietā agregātstāvoklī norāda, ka starp vielas molekulām pastāv noteikta mijiedarbība. Tā var būt elektrostatiska rakstura pievilkšanās vai donoru-akceptoru mijiedarbība.
Molekulu elektrostatiskā mijiedarbība. Tā izšķir molekulu orientācijas, indukcijas un dispersijas mijiedarbību.
Dispersijas mijiedarbība ir visuniversālākā, jo to izraisa molekulu acumirklīgo mikrodipolu mijiedarbība. Molekulām satuvinoties, mikrodipolu orientācija vairs nav neatkarīga un to rašanās un izzušana dažādās molekulās notiek noteiktā savstarpējā ritmā.
Orientācijas (dipols-dipols) mijiedarbība notiek starp polārām molekulām. Molekulām haotiskajā siltumkustībā nonākot pietiekami tuvu, dipolu gali, kam ir vienādas zīmes lādiņš, savstarpēji atgrūžas, bet gali, kuru lādiņi ir pretēji - pievelkas. Jo polārākas ir molekulas, jo stiprāk tās pievelkas un jo lielāka to orientācijas mijiedarbība.
Molekulu indukcijas mijiedarbību izraisa inducētie dipoli. Ja saduras polāra un nepolāra molekula, tad polārās molekulas ietekmē nepolārā molekula deformējas un tajā rodas dipols. Inducētais dipols pievelkas pie polārās molekulas pastāvīgā dipola un pastiprina polārās molekulas dipolmomentu.
Starpmolekulārās mijiedarbības spēkus, kas rodas bez elektronu pārnešanas starp atomiem, sauc par Van der Vālsa spēkiem.
Visstiprākā šī mijiedarbība ir starp polārām molekulām (dipoliem), bet salīdzinājumā ar kovalento saiti šie spēki ir ļoti vāji.
Donoru-akceptoru mijiedarbība veidojas starp molekulām, kuru atomos ir brīvas orbitāles, un molekulām, kuru atomiem ir nedalīts elektronu pāris. Šīs mijiedarbības rezultātā var veidoties daudz jaunu savienojumu. Šāda mijiedarbība novērojama daudzu ķīmisko reakciju primārajos aktos (pārejas stāvokļos), tā ir katalītisku procesu pamatā, kā arī izraisa molekulu un jonu solvatāciju šķīdumos.