3. Protolītiskie līdzsvari sāļu ūdens šķīdumos

Protolīta (S) un ūdens mijiedarbības intensitāti raksturo tā protolīzes pakāpe $\mathrm{\alpha }$ :

 

$A(\mathit{aq})+{H_{2}O}_{(\mathit{aq})}\rightleftarrows {H_{3}O}_{(\mathit{aq})}^{+}+B(\mathit{aq})$ 

 

$K_A=\frac{\left[{H_{3}O}^{+}\right]\cdot \left[B\right]}{\left[A\right]}$,     $\left[{H_{3}O}^{+}\right]$ = $\left[B\right]$ ir atbilstošās koncentrācijas līdzsvara stāvoklī un tās ir vienādas. Šīs koncentrācijas parāda cik daudz protolīta ir mijiedarbojies ar ūdeni:

$c_{A.\mathit{mijied}.}=\left[{H_{3}O}^{+}\right]=\mathrm{\alpha }\cdot c_A$   

 

 

${\mathit{AlCl}}_3;{\mathit{FeCl}}_3;\mathit{Zn}{\left({\mathit{NO}}_3\right)}_2;{\mathit{CuSO}}_4$ ūdens šķīdumos ir skāba vide pH < 7, bet ${\mathit{Na}}_2{\mathit{CO}}_3;K_3{\mathit{PO}}_4;{\mathit{NaNO}}_2$ šķīdumos - bāziska, pH > 7.

 

Ja sāls satur gan stipru katjonskābi, gan stipru anjonbāzi jeb sāls abi joni spēj mainīt vides pH, tad pH var aprēķināt izmantojot amfolītiem piemērojamo formulu:

 

 

Ja sāls satur gan vāju katjonskābi, gan vāju anjonbāzi, tad sāls abi joni nevar mainīt vides pH un šķīdums ir neitrāls.