Elektrontieksme
Elektrontieksme raksturo elementu atomu spēju piesaistīt sev brīvus elektronus. Elektrontieksmi uzskata par nemetālisku elementu aktivitātes mēru, jo elementiem ar metāliskām īpašībām nav tieksme pievienot elektronus.
Par dotā elementa elektrontieksmi () sauc enerģiju, kas izdalās, brīvas atomam pievienojot elektronu un pārvēšoties par negatīvi lādētu jonu.
Tas ir eksotermisks process.
Elementa elektrontieksmi aprēķina teorētiski un dažādos literatūras avotos tā vērtības var atšķirties.
Jo lielāka ir elementa elektrontieksme, jo vieglāk tā atomi pievieno elektronus un tiem vairāk izpaužas nemetālu īpašības.
Elektronegativitāte
Elektronegativitāšu salīdzināšana sniedz informāciju par to, pie kura no atomiem tuvāk atradīsies kopējais saites elektronu blīvums un kāda būs saites polaritāte.
Par elektronegativitāti sauc atoma spēju pārvietot uz savu pusi dotā atoma tuvumā esošo ķīmisko saiti veidojošo elektronu blīvumu.
Tomēr plašāku pielietojumu izpelnījās L.Polinga izveidotā elementu elektronegativitāšu skala, jo eksperimentāli noteiktās saišu enerģijas polāriem savienojumiem ir lielākas kā teorētiski aprēķinātās.