Uzdevums:

1p.
Igors bija nolēmis iegūt cinka oksīdu, izmantojot cinka reakciju ar skābekli. Skābekli Igors ieguva, uz kāda bināra savienojuma \(A\) pilinot cita bināra savienojuma \(B\) šķīdumu. Iegūto gāzi Igors ar caurulītes palīdzību ievadīja traukā, kurā tika karsēts sīkdisperss cinka pulveris. Tomēr cerētā oksīda vietā Igors ieguva kādu citu cinka savienojumu \(C\). Lai gan \(C\) izkarsējot bija iespējams iegūt cinka oksīdu un \(D\), Igors nolēma atbrīvoties no šīs problēmas, attīrot iegūto skābekli, lai novērstu \(C\) veidošanos. Šim nolūkam viņš caurulīti ar iegūto skābekli no ārpuses dzesēja ar sauso ledu. Tomēr palika tikai sliktāk, jo nu Igors ieguva savienojumu \(E\).

Arī no \(E\) var iegūt cinka oksīdu, to izkarsējot. Šajā reakcijā rodas cinka oksīds, kā arī vielas \(D\) un \(F\) vienādā molārā daudzumā. Šo vielu reakcijā iespējams iegūt vāju skābi \(G\), kas eksistē tikai ūdens šķīdumā.
Savienojumam \(E\) ķīmiskā sastāva un uzbūves ziņā ļoti līdzīgs ir dabā sastopams minerāls \(H\). Arī karsējot \(H\) iegūst cinka oksīdu, \(D\) un \(F\), taču šoreiz \(D\) un \(F\) rodas molārā attiecībā 3:2.

Zināms, ka \(B\) un \(D\) ir ļoti līdzīgi gan fizikālo īpašību ziņā (normālos apstākļos bezkrāsaini šķidrumi), gan ķīmiskā sastāva ziņā, kamēr to ķīmiskās īpašības ir ļoti atšķirīgas. \(D\) ir ļoti stabils un dabā plaši sastopams, kamēr \(B\) ir nestabils un jāuzglabā ledusskapī.
\(A\) ir melns binārs savienojums, ko dažkārt izmanto kā oksidētāju, un kurā metāla masas daļa ir \(63,2\) %. Šim savienojuma reaģējot ar sālsskābi rodas tikai zaļgana gāze \(I\), attiecīgā metāla hlorīds \(J\) un \(D\).
Kāda loma skābekļa iegūšanā bija \(A\)?
  
Atsauce:
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!