Saldūdens kaļķiežu iegulas lielākā vai mazākā daudzumā sastopamas gandrīz visos Latvijas novados. Daudz to ir augstieņu teritorijā, īpaši Kurzemē, kā arī Gaujas baseinā pie Siguldas un Cēsīm. Artikulētā reljefā pie stāvām nogāzēm un kraujām veidojas saistīto saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) iegulas, kas noder par dekoratīvo un apdares materiālu avotu. Savukārt irdenie saldūdens kaļķieži ir veidojušies ezeros, purvos un pie lēzenām pauguru nogāzēm.
Patlaban kaļķiežu veidošanos var novērot tikai dažos ezeros un retos avotos, piemēram, Raunas Staburagā, kas ir aizsargājams dabas objekts.
Agrāk irdenos saldūdens kaļķiežus diezgan plaši izmantoja augsnes kaļķošanai. Pašlaik šo atradņu izmantošana ir pilnīgi pārtraukta. Bet interese par vietējiem augsnes kaļķošanas materiāliem var pieaugt, jo atradņu ir daudz un tās samērā vienmērīgi ir izkliedētas Latvijas teritorijā. Stipri saistītie saldūdens kaļķieži (šūnakmens) ir savdabīgs un vērtīgs apdares materiāls, ko agrāk plaši izmantoja arī tēlniecībā. Vislielākie šūnakmens apjomi ieguldīti Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa izveidošanā. Pašlaik šūnakmens krājumu iegulas ir praktiski izsmeltas.
Latvijā ir sastopamas arī minerālkrāsu jeb okarzemes atradnes. Okarzemes nogulumi atrodas vai nu zem plānas kūdras kārtas, vai arī tieši zemes virspusē. Tās biezums ir 20-30 cm, bet atradnes platība vidēji ap 1000-2000 . Biežāk sastopama tumšā krāsu zeme, daudz retāk gaišā.
Pazīstamākās okarzemes atradnes Latvijā ir Kuldīgas, Ilūkstes, Cēsu un Daugavpils apkārtnē.
Pazīstamākās okarzemes atradnes Latvijā ir Kuldīgas, Ilūkstes, Cēsu un Daugavpils apkārtnē.
Kūdra sastopama kūdras purvos. Lielākie purvu masīvi atrodas Latgalē, trijstūrī Rīga – Jelgava – Tukums, Ziemeļvidzemē un Kurzemes piejūras rajonā. Pēc statistikas purvu kopplatība ir 643300 ha jeb 9,8% no visas Latvijas teritorijas.
Kurināmās kūdras daudzums mūsu purvos līdzinās 1206000 tonnām akmeņogļu.
Kurināmās kūdras daudzums mūsu purvos līdzinās 1206000 tonnām akmeņogļu.
