Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski (liela izmēra) viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.
Parasti ar terminu "sakausējums" saprot metāliskas dabas sakausējumus, tādēļ vismaz vienai sakausējuma sastāvdaļai jābūt metālam.
 
Pazīstamākie metālu sakausējumi ir:
  • Tērauds
  • Čuguns
  • Bronza
  • Misiņš
Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekamu plastiskumu.
479px-Steel_wire_rope.pmg.JPG
 
Šīs īpašības ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes, liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
 
Lai iegūtu tēraudu ar noteiktām mehāniskajām īpašībām, tam pievieno speciālus piemaisījumus, t.s. leģējošos elementus, hromu \(\mathrm{Cr}\), niķeli \(\mathrm{Ni}\), molibdēnu \(\mathrm{Mo}\), varu \(\mathrm{Cu}\), titānu \(\mathrm{Ti}\), kobaltu \(\mathrm{Co}\) u.c. Tēraudu, kurš satur vienu vai vairākus leģējošos elementus, sauc par leģētu tēraudu.
 
 
Misiņš ir plaši izmantots sakausējums, kura sastāvā ir varš un cinks. Kā piedevas tiek izmantoti arī alumīnijs, dzelzs, mangāns, niķelis, svins un daži citi metāli.
 
misins.png
 
 
Čuguns jeb ķelts ir dzelzs un oglekļa sakausējums, kas parasti satur 2,0 līdz 4,3% oglekļa. Čuguns satur arī piemaisījumus — silīciju 0,5-4,25%, sēru 0,02-0,06%, fosforu 0,1-1,2%. Šie piemaisījumi nonāk čugunā tā kausēšanas procesā. Čuguns var saturēt arī speciāli pievienotus leģējošos elementus, piemēram, hromu vai niķeli.
Ogleklis čuguna sastāvā atrodas dzelzs karbīda jeb cementīta veidā, kā arī brīva grafīta veidā.
Čuguns ir visai trausls sakausējums.
 
cuguns.png
 
 
Bronza ir metālu sakausējums, kura sastāvā parasti ir varš un alva. Tomēr par bronzām tiek saukti arī vara sakausējumi, kuros nav alvas. Bronza bija pirmais sakausējums, kuru intensīvi izmantoja cilvēki.
 
bronza.png

Bronzai nav noteikta sastāva, tomēr par visizplatītāko tiek uzskatīta bronza, kas sastāv no 88% vara un 12% alvas. Izmanto arī bezalvas bronzas — alumīnija (5-11% alumīnija), svina, silīcija, berilija un citas. Bieži kā leģējošās piedevas izmanto arī citas sastāvdaļas: niķeli, cinku un citas. Ja vara sakausējumā dominējošā piedeva ir cinks, tad to sauc par misiņu.
 
Mūsdienās bronzas izmantošana ir samazinājusies, jo to daļēji ir aizvietojis nerūsošais tērauds, tomēr to joprojām izmanto tehnikā, tēlniecībā, medaļu izgatavošanā un citās jomās.