8. Sāļi

 

Sāļi veidojās neitralizācijas reakcijās starp skābēm un bāzēm (kā arī starp metālisko elementu oksīdiem reaģējot ar skābēm vai skābajiem oksīdiem, kā arī metāliem reakcijās ar skābēm). To nosaukumus veido rakstot sākumā metāliskā elementa nosaukumu un pēc tam skābes atlikuma nosaukumu.

 

 

Sāļu fizikālās īpašības ir ļoti dažādas, tiem ir atšķirīgas krāsas, agregātstāvoklis, cietība, šķīdība ūdenī.

 

Sāļus var iedalīt 3 grupās - normālie sāļi, skābie sāļi un bāziskie sāļi.

 

Normālie sāļi ir tādas vielas, kuru sastāvā ietilpst tikai metāliskais elements un skābes atlikums.

 

Skābie sāļi ir vielas, kuru sastāvā ietilps metāliskais elements un sāls atlikums, pie tam, pie skābes atlikuma ir palikuši saistīti ūdeņraža joni (var veidoties, ja ņem skābi pārākumā). Skābo sāļu nosaukumos pirms sāls atlikuma raksta hidrogēn (ja skābe ir zaudējusi 1 ūdeņraža atomu), dihidrogēn (ja skābe ir zaudējusi 2 ūdeņraža atomus).

 

Bāziskie sāļi ir vielas, kas sastāv no skābes atlikuma un metāliskā elementa, kas ir saistīts vēl ar hidroksīdgrupām (tie var veidoties, ja ņem pārākumā bāzi - hidroksīdu). Nosaukumā pirms skābes atlikuma raksta hidrokso (ja ir zaudēta viena OH grupa), dihidrokso (ja zaudētas ir 2 OH grupas).

 

Sāļi ir ļoti izplatīti, tie atrodas gan minerālos, gan ūdeņos šķidrā veidā, daži ir ļoti gaistoši. Daži sāļi ūdenī sadalās, daži ir ļoti nestabili un pastāv ļoti īsu laiku.

 

Dubultsāļus, jauktos un kompleksos sāļus vēl neapskatīsimies.