Atmosfērā:
Skābekļa tilpumdaļa gaisā ( - fi) ir 21%, augšējos atmosfēras slāņos atrodas ozons . Ozons ir skābekļa alotropā modifikācija (viens ķīmiskais elements spēj veidot vairākas vienkāršas vielas) un rodas no tā, ja tiek pievadīta enerģija. Dabā ozons veidojas zibens elektriskās izlādes laikā, kā arī Saules ultravioletā starojuma iedarbībā.
Hidrosfērā:
Skābekļa atomi atrodas ūdens molekulu sastāvā, skābekļa masasdaļa ūdenī ir 88.9%, bez tam ūdenī ir izšķīdināts gaiss, kura sastāvā ir skābekļa molekulas, šo skābekli elpo dzīvās būtnes, kas mīt ūdenī.
Litosfērā (litos - akmens):
skābeklis atrodas daudzu minerālu sastāvā:
Piemērs:
- smilts, kvarcs, kalnu kristāls, ģipsis, dolomīts, kaļķakmens.
Biosfērā:
Organisma galvenā sastāvdaļa ir ūdens. Daudzās molekulās atrodas skābeklis.
Skābeklis atrodas dzīvnieku tauku un augu eļļu sastāvā.
Skābekļa atomi atrodas ogļhidrātu sastāvā, svarīgākie ogļhidrāti ir:
glikoze | |
saharoze | |
ciete |
Skābekļa masas daļa zemes garozā ir 49%.
Skābekļa vieta periodiskajā tabulā:
Skābeklis atrodas \(\mathrm{2.}\) periodā \(\mathrm{VI A}\) grupā, kārtas skaitlis.
Neitronu skaits var būt dažāds, jo skābeklis ir izotops, kura kodolā ir \(\mathrm{8}\) protoni.
Elektronapvalka uzbūve:
Skābekļa elektronapvalkā ir \(\mathrm{8}\) elektroni, kuri ir izvietoti divos enerģijas līmeņos.
Skābekļa ārējā enerģijas līmeni atrodas \(\mathrm{6}\) elektroni.
Skābeklis savienojumos ir divvērtīgs un tā oksidēšanās pakāpe ir \(\mathrm{-2}\).