5. Skābekļa ķīmiskās īpašības

Skābeklis reaģē ar vienkāršām vielām:

Ar metāliem.

Normālos apstākļos, bez karsēšanas, skābeklis reaģē ar sārmu metāliem $\mathrm{(Li-Fr)}$

Litija degšanas vienādojums

4 Li + O_{2} \to 2 {Li}_{2} O

Citi metāli ar skābekli reaģē karsējot:

Magnija degšanas vienādojums	$2 Mg + O_{2} \overset{t °}{⟶} 2 MgO$
Vara degšanas vienādojums	$2 Cu + O_{2} \overset{t °}{⟶} 2 CuO$

Jāatceras, ka $\mathrm{Na}$ un $\mathrm{K}$, reaģējot ar skābekli, veido nevis oksīdus, bet peroksīdus:

{{Na}_{2} O}_{2} un {K_{2} O}_{2}

Alumīnijs reaģē ar skābekli dzīvsudraba klātbūtnē.

Alumīnija degšanas vienādojums

4 Al + 3 O_{2} \overset{Hg}{⟶} 2 {{Al}_{2} O}_{3}

Dzelzim reaģējot ar skābekli paaugstinātā temperatūrā, veidojas jauktais dzelzs oksīds.

Dzelzs degšanas vienādojums

3 Fe + 2 O_{2} \overset{t °}{⟶} {{Fe}_{3} O}_{4}

Svarīgi!
Ar skābekli nereaģē - zelts, sudrabs un platīns

Ar nemetāliem

Vairāki nemetāli deg, veidojot oksīdus.

Ogles degšanas vienādojums	$C + O_{2} \overset{t °}{⟶} C O_{2}$ Veidojās oglekļa (IV) oksīds
Silīcija degšanas vienādojums	$Si + O_{2} \overset{t °}{⟶} Si O_{2}$
Bora degšanas vienādojums	$4 B + 3 O_{2} \overset{t °}{⟶} 2 {B_{2} O}_{3}$
Fosfora degšanas vienādojums	$4 P + 5 O_{2} \overset{t °}{⟶} 2 {P_{2} O}_{5}$

Sēram degot rodas Sēra (IV) oksīds, nevis sēra (VI) oksīds

Sēra degšanas vienādojums

S + O_{2} \overset{t °}{⟶} S O_{2}

Slāpeklis nedeg, bet temperatūrā ap $\mathrm{2000^oC}$ sāk lēnām reaģēt, veidojot NO.

Slāpekļa degšanas vienādojums

{N_{2} + O}_{2} \overset{2000 ° C}{⟶} 2 NO

Svarīgi!

Ar skābekli nereaģē cēlgāzes ($\mathrm{He}$, $\mathrm{Ne}$, $\mathrm{Ar}$, $\mathrm{Kr}$, $\mathrm{Xn}$ un $\mathrm{Rn}$) un halogēni (

{{{F_{2}, Cl}_{2}, Br}_{2} un I}_{2}

Atradi kļūdu?