8. Vielas sastāva nezūdamība un atommasa

Vielas sastāva nemainība

Jebkurai ķīmiskai vielai neatkarīgi no tās atrašanās vietas un iegūšanas paņēmiena ir viens un tas pats sastāvs.

Likumu atklāja franču zinātnieks Žozefs Prusts.

Elementu atommasa

Atomi ir ļoti niecīgas daļiņas, tāpēc šo daļiņu masu ir ļoti neērti izteikt gramos, kilogramos vai tonnās.

Viena skābekļa atoma masa ir aptuveni 0,0000000000000000000000267 g.

Atommasu ir pieņemts izteikt atommasas vienībās (u). Viena atommasas vienība skaitliski ir vienāda ar

\frac{1}{12}

daļu no oglekļa atommasas 1u=

\frac{1}{12}

mc. Atommasas, kas ir izteiktas atommasas vienībās, ir atrodamas periodiskajā tabulā.

Dažu atommasu piemēri:

Izmantojot atommasas aprēķinos, tās noapaļo līdz veselam skaitlim, (

A_{H}

= 1,

A_{0}

= 16) vienīgais izņēmums ir hlors, kuram atstāj 1 zīmi aiz komata ( $A_{Cl}$ = 35.5) .

Molekulmasas izsaka arī atommasas vienībās. Aprēķinot molekulmasu, saskaita kopā visas atommasas.

Piemērs:

M_{H {}_{2}O} = 2 \cdot A_{H} + 1 \cdot A_{O} = 2 \cdot 1 + 1 \cdot 16 = 18 g / mol

Atradi kļūdu?