Sadzīvē mēs lietojam desmitnieku jeb decimālo skaitīšanas sistēmu, kas izmanto 10 ciparus (0; 1; 2; ...; 9).
Skaitīšanas sistēmu, kurā izmanto tikai divus ciparus, sauc par divnieku jeb bināro (binary) skaitīšanas sistēmu.
Skaitīšanas sistēmu, kurā izmanto tikai divus ciparus, sauc par divnieku jeb bināro (binary) skaitīšanas sistēmu.
Datora iekšienē lieto tikai bināro skaitīšanas sistēmu, un jebkura datorā esošā informācija tiek kodēta ar 0 un 1.
Elektronisko signālu 0 vai 1 sauc par bitu (binary digit - bit).
Bits ir mazākā informācijas mērvienība.
Elektronisko signālu 0 vai 1 sauc par bitu (binary digit - bit).
Bits ir mazākā informācijas mērvienība.
Datorā tehniski mazākais bitu apvienojums ir 8 pēc kārtas esoši biti.
Šo astoņu bitu kopu sauc par baitu (byte).
Šo astoņu bitu kopu sauc par baitu (byte).
1 bits - mazākā informācijas mērvienība
8 biti = 1 B (baits)
1024 baiti = 1 KB
1024 KB = 1 MB
1024 MB = 1 GB
1024 GB = 1 TB
1024 TB = 1 PB
8 biti = 1 B (baits)
1024 baiti = 1 KB
1024 KB = 1 MB
1024 MB = 1 GB
1024 GB = 1 TB
1024 TB = 1 PB
Kilobaitos, megabaitos un gigabaitos mēra atmiņas apjomu, piemēram, brīvpieejas atmiņas apjoms - 512 MB.
Datu pārraides ātrumu mēra bitos, kilobitos vai megabitos sekundē, piemēram, modemam tas var būt 56Kb/s, bet lokālajam tīklam - 10 vai 100 Mb/s.
Datu pārraides ātrumu mēra bitos, kilobitos vai megabitos sekundē, piemēram, modemam tas var būt 56Kb/s, bet lokālajam tīklam - 10 vai 100 Mb/s.
Kodu veidošana
Ar vienu bitu var kodēt divus jēdzienus: 0 un 1 (jā un nē, melns un balts, patiess un nepatiess). Palielinot bitu skaitu par vienu, iegūst divreiz vairāk kodu, piemēram:
Svarīgi!
Divi biti veido 4 dažādus kodus - 00, 01, 10 un 11;
Trīs biti veido astoņus dažādus kodus - 000, 001, 010, 100, 011, 101, 110 un 111.
Trīs biti veido astoņus dažādus kodus - 000, 001, 010, 100, 011, 101, 110 un 111.