1. Ziemeļamerikas upes un ezeri

Ziemeļamerikā ir vairāk nekā miljons ezeru un tūkstošiem upju. To veidošanās ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem, galvenokārt no nokrišņu daudzuma.
Kontinenta upes nes ūdeņus uz triju okeānu sateces baseiniem.

Robežas starp okeānu baseiniem jeb ūdensšķirtnes veido reljefa pacēlumi, piemēram, Kordiljeru kalnu augstākās grēdas.
Nelielu teritoriju kontinentā veido iekšējās noteces baseins – teritorija, no kuras ūdeņi nenonāk nevienā okeānā.

 

Vislielākā un visgarākā Ziemeļamerikas upe ir Misisipi (indiāņu valodā „Ūdeņu tēvs”). Tās garākā pieteka Misūri sākas Montānas štatā, Klinšu kalnu vidienē, kur to sauc par Redrokriveru. Traucoties lejup no kalniem, tā aizrauj sev līdzi daudz smilšu un dubļu, tāpēc Misuri ir ieguvusi iesauku "Lielā Duļķainā”.
Misisipi kopā ar tās galveno pieteku Misūri veido ceturto garāko upju sistēmu pasaulē (6420 km).

Kā pirmais eiropietis to 1541. gadā sasniedza spānis Ernando de Soto.

 

 

Misisipi upes baseins un Ohaio – viena no lielākajām Misissipi pietekām

 

Misisipi plūst cauri ASV centrālajām zemienēm virzienā uz dienvidiem, uz Meksikas līci. Tvaikoņi sāka pārvadāt preces un pasažierus augšup un lejup pa upi 1812. gadā. Arī mūsdienās upe joprojām ir nozīmīgs kravu pārvadājumu ceļš. Savukārt tūristi var pavizināties ar pasaulē lielāko upju laivu "Mississippi Queen", kuras garums ir 116 metri.

Misūri ietek Misisipi nedaudz uz ziemeļiem no Sentluisas. Tālāk upe aizvijas garām Memfisai un plūst virzienā uz Ņūorleānu. No šejienes līdz okeānam vēl ir apmēram 180 kilometri. Lai upes pavasara palu ūdeņi neapplūdinātu apkārtni, daudzās vietās ir uzbūvētas augstas krastmalas, taču 1993. gadā visbriesmīgākie plūdi Amerikas vēsturē atstāja bez pajumtes vairāk nekā 70 000 ģimeņu. Mājas, kuras parasti atradās vairāku kilometru attālumā no Misisipi, pazuda zem 5 metrus augstā ūdens līmeņa.

Upe nes ļoti daudz smilšu un dūņu, kuras nogulsnējas pie ietekas Meksikas līcī, tāpēc grīvā izveidojusies plaša delta, jo upe sadalās daudzās straumēs, laužot ceļu starp sanešiem.

Austrumu piekrastes upes, kas sākas Apalaču kalnos, ir īsas, bet straujas. Upju grīvās izveidotas ostas, kurās piestāj kuģi.

1200 kilometru garā Sentlorensas upe savieno Lielos ezerus ar Atlantijas okeānu.

Lielie ezeri ir piecu ļoti lielu ezeru grupa Ziemeļamerikā. Lielie ezeri ir pēc platības lielākā ezeru grupa pasaulē. Lielo ezeru un Sentlorensas upes hidroloģiskā sistēma ir lielākā saldūdens hidroloģiskā sistēma pasaulē. Lielajos ezeros atrodas aptuveni 20% no pasaules virszemes saldūdens krājumiem - 22 812 ${\mathit{km}}^3$. Kopējā ezeru platība - 244 100 ${\mathit{km}}^2$.

Lielie ezeri ir:
• Augšezers - pēc tilpuma un platības lielākais, dziļākais.
• Mičiganas ezers - otrs lielākais pēc tilpuma, trešais lielākais pēc platības.
• Hūrons - trešais lielākais pēc platības un otrs lielākais pēc tilpuma.
• Ēri ezers - pēc tilpuma mazākais un seklākais.
• Ontārio ezers - viszemāk novietotais.

Lielajos ezeros atrodas ap 35 000 salu, tai skaitā Manitūlinas sala - pasaulē lielākā ezera sala.

 

Lielie ezeri satelītattēlā un kartē ar Sentlorensas upi

 

Lielo ezeru sistēma ietver arī tos savienojošās upes, tai skaitā Niagāras upi uz kuras, starp Ēri ezeru un Ontārio ezeru atrodas viens no pasaules iespaidīgākajiem ūdenskritumiem - Niagāras ūdenskritums. Ūdenskritums ir ap 50 metrus augsts un vairāk nekā 1000 metru plats.

 

 

Niagāras ūdenskritums un aina, kurā kuģi pa ezeriem pārvadā kravas 

 

Augšezers (nosaukumu deva francūži, "augš-" - jo ezers kartē atrodas virs Hūrona) ir lielākais no pieciem Lielajiem ezeriem, pēc virsmas platības lielākais saldūdens ezers pasaulē. Augšezerā ietilptu visi pārējie Lielie ezeri. Pēc ūdens tilpuma to pārspēj Baikāls un Tangaņikas ezers. Vietējo odžibvas indiāņu valodā ezers saucas "Gičigami" ("lielais ūdens").

Ezerā ietek vairāk kā 200 upes. Augstumu starpība ar Hūronu ir 7,6 m - abus ezerus savienojošā Sentmērijas upē ir izbūvētas slūžas (Sault Locks). Lielā tilpuma dēļ ūdens apmaiņas periods ezerā ir ilgs - 191 gads. Ap ezeru atrodas samērā daudz rūdu raktuves un ezers kalpo par lētu transporta ceļu rūdu pārvadāšanai. Ezera krastos atrodas daudz ar tūrismu saistītu uzņēmumu.

Ezera dziļāko vietu (406 m) cilvēks pirmoreiz sasniedza 1985. gadā.

Intensīvā kuģu satiksme un rūpniecības uzņēmumi ezeru krastos laika gaitā radījuši dažādas ekoloģiskās problēmas. Ir samazinājusies zivju sugu daudzveidība, palielinājies ūdens piesārņojums. ASV un Kanāda veic dažādus pasākumus, lai ūdeņus attīrītu un uzlabotu ezeru ekoloģisko stāvokli.

 

 

Čikāga – lielākā rūpniecības pilsēta pie Lielajiem ezeriem, Augšezera krasts Mičigānas štatā

 

 

Greitbērleiks (Lielais Lāčezers) un Pakava līcis Augšezerā

 

 

Jukonas upes baseins un Jukonas upes krasti

 

  

Klondaika un zelta skalošana Bonanzas avotā

 

Lielas upes ir Kolumbija un Kolorādo. Tās atrodas tālāk uz dienvidiem un plūst pa kalniem un plakankalnēm, veidojot dziļas aizas un kanjonus.

Visā pasaulē ir pazīstams milzīgais Kolorādo kanjons, kuru senos smilšakmeņu slāņos 800 kilometru garumā un līdz pat 1800 metru  dziļumā izveidojusi upe. Iežu slāņi ir kā milzīga Zemes attīstības vēstures grāmata. Tajos nereti atrod aizvēsturisku dzīvo būtņu fosilijas.

Uz Kolorādo upes uzbūvēts viens no pasaulē lielākajiem aizsprostiem - Hūvera dambis un hidroelektrostacija.

 

 

Kolorādo upes sistēma un Hūvera dambis

 

 

Kolorādo upe un Hūvera HES mašīntelpa

 

 

Kolumbijas upes sistēma un aizsprosts uz Kolumbijas upes