Ziemeļamerikas dabas zonas. Arktiskie tuksneši, tundra un mežatundra
Grenlandes salas un Kanādas arktiskā arhipelāga lielāko daļu aizņem arktiskie tuksneši.
Tur plešas bezgalīgi sniega lauki. Grenlandes segledāju biezums vietām sasniedz 2000 metrus. Ledāji lēnām slīd uz piekrasti, kur no tiem atlūzt un okeānā aizpeld milzīgi aisbergi. Straumes tos aiznes tālu uz dienvidiem, kur tie kļūst bīstami kuģiem.
1912. gadā pēc sadursmes ar šādu aisbergu Atlantijas okeānā nogrima tā laika lielākais pasažieru kuģis „Titanic”.
Arktiskajos tuksnešos vasara ilgst vien pāris mēnešus, kad Grenlandes piekrastē un dažviet uz salām sniegs nokūst. Tur aug sūnas, ķērpji un nelieli ziedaugi.
Tur plešas bezgalīgi sniega lauki. Grenlandes segledāju biezums vietām sasniedz 2000 metrus. Ledāji lēnām slīd uz piekrasti, kur no tiem atlūzt un okeānā aizpeld milzīgi aisbergi. Straumes tos aiznes tālu uz dienvidiem, kur tie kļūst bīstami kuģiem.
1912. gadā pēc sadursmes ar šādu aisbergu Atlantijas okeānā nogrima tā laika lielākais pasažieru kuģis „Titanic”.
Arktiskajos tuksnešos vasara ilgst vien pāris mēnešus, kad Grenlandes piekrastē un dažviet uz salām sniegs nokūst. Tur aug sūnas, ķērpji un nelieli ziedaugi.
Grenlande segledāji un ledājs Grenlandes piekrastē
Aisbergi
Kontinenta ziemeļu piekrasti un daļu salu aizņem tundras zona, kas uz dienvidiem pāriet mežatundrā.
Kopš seniem laikiem šajos rajonos pastāv daudzgadīgais sasalums. Augsne vairāku metru dziļumā ir sasalusi. Īsajā vasarā atkūst tikai neliela virskārta un veidojas plaši purvi, jo liekais mitrums salīdzinoši vēsajā laikā nespēj iztvaikot.
Tundras augsnēs aug sūnas, ķērpji un sīki krūmi – pundurbērzi, pundurkārkli, vaivariņi. Ir ļoti daudz ogulāju – dzērvenes, mellenes, lācenes, brūklenes, zilenes. Mežatundrā parādās nelielas priedes, egles un bērzi.
Kopš seniem laikiem šajos rajonos pastāv daudzgadīgais sasalums. Augsne vairāku metru dziļumā ir sasalusi. Īsajā vasarā atkūst tikai neliela virskārta un veidojas plaši purvi, jo liekais mitrums salīdzinoši vēsajā laikā nespēj iztvaikot.
Tundras augsnēs aug sūnas, ķērpji un sīki krūmi – pundurbērzi, pundurkārkli, vaivariņi. Ir ļoti daudz ogulāju – dzērvenes, mellenes, lācenes, brūklenes, zilenes. Mežatundrā parādās nelielas priedes, egles un bērzi.
Grenlandes tundra un pundurkārkls
Pundurbērzi
Raksturīgākie ziemeļu iemītnieki ir ziemeļbrieži karibu, muskusvērši, polārlapsas, baltie lāči. Ļoti daudz lemingu. Tie ir nelieli peļveidīgi dzīvnieciņi, no kuriem pārtiek gan plēsīgie putni, gan lapsas un vilki.
Piekrastē sastopami valzirgi un roņi. Vasarā uz piekrastes klintīm ligzdo tūkstošiem ūdensputnu, veidojot „putnu tirgus”. Aukstajos ūdeņos ir daudz planktona un zivju, tāpēc barības pietiek visiem. Tur sastopami gulbji, dažādas zosu sugas, pīles, alki, gāgas (pūkpīles). Tālāk no krasta mitinās polārpūces un baltirbes.
Piekrastē sastopami valzirgi un roņi. Vasarā uz piekrastes klintīm ligzdo tūkstošiem ūdensputnu, veidojot „putnu tirgus”. Aukstajos ūdeņos ir daudz planktona un zivju, tāpēc barības pietiek visiem. Tur sastopami gulbji, dažādas zosu sugas, pīles, alki, gāgas (pūkpīles). Tālāk no krasta mitinās polārpūces un baltirbes.
Leduslāči un valzirgs
Ziemeļbriedis un polārlapsa
Kanādas zoss un alki
Arktisko tuksnešu un tundras zonas ir reti apdzīvotas. Kopš seniem laikiem tur dzīvo eskimosi jeb inuiti. Viņi nodarbojas ar zvejniecību, roņu un kažokzvēru medībām. Savu apģērbu viņi gatavo no dzīvnieku ādām, kuras labi saglabā siltumu.
Vietās, kur atklātas derīgo izrakteņu atradnes, piemēram, nafta, uzceltas pilsētas un cauruļvadu sistēmas.
Vietās, kur atklātas derīgo izrakteņu atradnes, piemēram, nafta, uzceltas pilsētas un cauruļvadu sistēmas.
Osta Ukusisatā un eskimosu (inuitu) tradicionālās ragavas