Karte un globuss. Kartes mūsdienās
Ģeogrāfija ir zinātne par Zemi, tās raksturīgajām īpatnībām (piemēram, dabas procesiem - klimatu, reljefu u.c., dzīvības izplatību uz Zemes – augiem, dzīvniekiem, cilvēkiem).
Lai varētu sekmīgi orientēties apkārtējā vidē, attēlot dažādu procesu izplatību vai objektu izvietojumu kādā teritorijā tiek veidotas kartes.
Ģeogrāfiskā karte ir Zemes, arī citu debess ķermeņu, virsas samazināts vizuāls attēlojums viegli uztveramā veidā, kurš parāda, kā konkrētā vietā izvietojas dažādi objekti.
Reālos objektus kartē attēlo samazinātos izmēros ar īpašiem apzīmējumiem.
Pirmās kartes tika izgatavotas jau aptuveni pirms 8 tūkstošiem gadu. Tās zīmēja jau pirms rakstības izgudrošanas. Senākā zināmā karte ir atklāta senajā Turcijas pilsētā Čatalhjujukā, kas veidota kā sienas gleznojums. Līdz mūsdienām ir saglabājušās arī kartes no Mezopotāmijas un Senās Ēģiptes – veidotas uz papirusa.
Seno (antīko) karšu piemērs
Kartēs var attēlot dažāda veida teritorijas – gan visas Zemes teritoriju, gan tikai atsevišķu valstu vai pilsētu teritorijas. Karšu veidošana tiek izdalīta, kā atsevišķa zinātne – to sauc par kartogrāfiju un šīs nozares pārstāvjus par kartogrāfiem.
Svarīgi!
Ģeogrāfijas (arī vēstures vai citas nozares) karšu sakopojums vienā izdevumā tiek saukts par atlantu.
Papildu atlantos atrodamajām kartēm un diagrammām, atlantos bieži ir arī attēli, tabulas, fakti par iekļautajiem apgabaliem.
Globuss ir telpisks Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsas modelis vai arī debess sfēras modelis (debesu globuss).
Globuss
Ņemot vērā, ka Zemei ir lodes forma, visprecīzākais tās attēlojuma modelis ir globuss, jo kartē zemeslode ir jāattēlo plaknē, kas nozīmē, ka veidojas dažādi sagrozījumi saistībā ar attālumiem, laukumiem, formām. Kartogrāfijā šo problēmu cenšas risināt pielietojot dažādus matemātiskos
modeļus – kartogrāfiskās projekcijas, bet pilnībā izvairīties no lielākiem vai mazākiem zemeslodes virsmas sagrozījumiem nevar. Lai arī globuss ir visprecīzākais Zemes modelis tā lietošanai ir vairāki trūkumi – jo sīkāk tiks attēlota Zemes virsma, jo lielāks būs globuss, tāpēc, piemēram, tā izmantošana ceļojot ir diezgan neērta. Kartes tādā ziņā ir ērtāk lietojamas – vajadzības gadījumā salokāmas, tajās var tikt attēlota gan lielāka, gan mazāka teritorija un tas nesagādā sarežģījumus tās ērti izmantot.
modeļus – kartogrāfiskās projekcijas, bet pilnībā izvairīties no lielākiem vai mazākiem zemeslodes virsmas sagrozījumiem nevar. Lai arī globuss ir visprecīzākais Zemes modelis tā lietošanai ir vairāki trūkumi – jo sīkāk tiks attēlota Zemes virsma, jo lielāks būs globuss, tāpēc, piemēram, tā izmantošana ceļojot ir diezgan neērta. Kartes tādā ziņā ir ērtāk lietojamas – vajadzības gadījumā salokāmas, tajās var tikt attēlota gan lielāka, gan mazāka teritorija un tas nesagādā sarežģījumus tās ērti izmantot.
Mūsdienās plašas iespējas piedāvā digitālās kartes (piemēram, Google maps), jo tā ir iespēja aplūkot kartes savos viedtālruņos, planšetēs, datoros ar lielu funkciju apjomu – mainīt kartes mērogu, mērīt attālumus, pievienot vai noņemt dažādus kartes slāņus.
Digitālās kartes izmantošana viedtālrunī
Savulaik ģeogrāfisko karšu izgatavošana bija roku darbs - jāveic mērījumi dabā nosakot attālumus, objektu lielumus, atrašanās vietu, tad jāveic kartes zīmēšana. Mūsdienās kartogrāfijā izmanto iegūtos datus no satelītiem, attēliem, kas iegūti no lidaparāta (tā saucamā aerofotografēšana) un tālāk tiek veikta datorizēta datu apstrāde, karšu izgatavošana izmantojot pielāgotas lietojumprogrammas.
Ar mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām izveidotās ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) ļauj veikt datu ievākšanu, pārvaldību, uzglabāšanu un analīzi, strādājot gan \(2D\), gan \(3D\) vidē. ĢIS tehnoloģija izmanto ģeogrāfijas zinātni un rīkus, kas ļauj vizualizēt, analizēt, uzglabāt un koplietot ģeotelpiskos datus. Tā palīdz cilvēkiem sasniegt kopīgu mērķi: no visa veida datiem iegūt informāciju, ko tālāk izmantot datos balstītu lēmumu pieņemšanā visdažādākajās jomās (tūrismā, transporta nozarē u.c.)