Teorija

 Siltuma parādību aprakstam biežāk lietoto terminu definējums vai apraksts.
 
Absolūtā nulle - teorētiski viszemākā iespējamā temperatūra - \(-273,15\ \mathrm{°C}\).
  
Ķermeņa iekšējā enerģija - visu ķermeņa molekulu kopējo kinētiskās un potenciālās enerģijas summu sauc par ķermeņa iekšējo enerģiju.
  
Siltumkustība - ķermeņa molekulu haotisko kustību sauc par siltumkustību, jo molekulu kustības ātrums ir atkarīgs no temperatūras.
 
Siltuma apmaiņa - ja ķermeņi ar dažādu temperatūru nonāk ciešā saskarē, tad ķermeņi ar augstāku temperatūru atdod daļu siltumenerģijas ķermeņiem ar zemāku temperatūru.
 
Siltuma apmaiņas veidi:
  • siltumvadīšana - enerģija pāriet no siltākā ķermeņa uz aukstāko tiešā saskarē, vai no ķermeņa siltākās daļas uz aukstāko. (Pati viela nepārvietojas! Enerģiju pārnes daļiņu sadursmes.)
 Silt_vad_1.jpeg
  • konvekcija - enerģiju pārnes vielas kustība šķidrumos un gāzēs. Enerģiju pārnes pati viela.
konvekcija_1.png
  • siltuma starojums - enerģiju pārnes infrasarkanā starojuma - elektromagnētisko viļņu veidā. Šo starojumu izstaro visi ķermeņi, kuru temperatūra ir augstāka par apkārtējās vides temperatūru.
siltstar_1.png
 
Temperatūra - fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu sasiluma pakāpi. Temperatūras mērīšanai izmanto:
  • Celsija skalu un Celsija grādus (\(\mathrm{°C}\)). \(0\ \mathrm{°C}\) ir ledus kušanas temperatūra, un \(100\ \mathrm{°C}\) ir ūdens vārīšanās temperatūra pie \(760\ \mathrm{mm\ Hg}\) spiediena.
  • Fārenheita skalu (ASV un c.). Ledus kušanas temperatūra \(32\ \mathrm{°F}\), ūdens vārīšanās temperatūra \(212\ \mathrm{°F}.\)
  • Kelvina skalu (zinātnē). \(0\ \mathrm{K}\) - teorētiski viszemākā iespējamā temperatūra jeb \(-273,15\ \mathrm{°C}\).  Kelvina grāds \(1\ \mathrm{K}\) ir vienāds Celsija grādu \(1\ \mathrm{°C}\).
Siltuma daudzums - enerģiju, ko ķermenis atdod atdziestot vai saņem sasilstot, sauc par siltuma daudzumu. Apzīmē ar \(Q\) un mēra enerģijas vienībās \(\mathrm{J}\).
 
Termodinamiskais līdzsvars - ja noteiktā telpas apgabalā nonāk ķermeņi ar dažādam temperatūrām, tad starp viņiem notiek siltuma apmaiņa, līdz temperatūras izlīdzinās un iestājas siltuma vai termodinamiskais līdzsvars. (No ledusskapja saldējamās kameras izņemts un virtuvē atstāts saldējums, automātā uzvārīta un telpā atstāta kafijas tase.)
 
Vielas īpatnējā siltumietilpība - rāda, kāds siltuma daudzums jāpievada \(1\ \mathrm{kg}\) vielas, lai tās temperatūru izmainītu par \(1\ K\) (\(1\ \mathrm{°C} = 1\ \mathrm{K}\)). Apzīmē ar \(c\). Mērvienība JkgK.
Ķermeņa siltumietilpība - rāda, kāds siltuma daudzums jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru izmainītu par \(1\ \mathrm{K}\). Apzīmē ar \(C\). Mērvienība JK.
 
Atsauce:
P. Puķītis Fizika 11. klasei, Zvaigzne ABC, 2011., 26. lpp.