Teorija

Enerģija nosaka ķermeņa spēju veikt darbu. Padarītais darbs ir skaitliski vienāds ar enerģijas izmaiņu A=ΔE.
Enerģiju, kas piemīt tikai kustībā esošam ķermenim, sauc par kinētisko enerģiju.
Atšķir virzes kustību, rotācijas kustību un svārstības. Tātad, kinētiska enerģija piemīt gan virzes kustībā esošam ķermenim, gan rotējošam, gan svārstošam.
Piemēram, biljarda bumba var slīdēt pa biljarda galdu un ripot.
pool-table-he-play-a-snooker-white-ball-to-red-ball-on-the-table_38058-642.jpg
Ja ķermenis atrodas miera stāvoklī, tad tā kinētiskā enerģija ir vienāda ar nulli.
Ķermeņa kinētiskā Ek enerģija ir atkarīga no ķermeņa masas m un no kustības ātruma v. Kinētiskā enerģija ir tieši proporcionāla masai un ātruma kvadrātam un to aprēķina pēc formulas.
Ek=mv22
 
Palielinoties masai, palielinās arī kinētiskā enerģija pēc taisnes funkcijas. Ja masa palielinās 2 reizes, tad kinētiskā enerģija arī palielinās 2 reizes.
Kinētiskās enerģijas atkarību no masas var attēlot šādā grafikā, ja ķermeņa ātrums ir nemainīgs - 2 m/s.
graph1.png
 
Palielinoties ātrumam, palielinās arī kinētiskā enerģija pēc kvadrātfunkcijas. Ja ātrums palielinās 2 reizes, tad kinētiskā enerģija palielinās 4 reizes.
Kinētiskās enerģijas atkarību no kustības ātruma var attēlot šādā grafikā, ja ķermeņa masa ir nemainīga - 2 kg.
graph2.png
 
Piemērs:
Automašīna, kuras masa ir 1400 kg, no miera stāvokļa uzņem ātrumu 5 m/s. Cik liela ir automašīnas kinētiskā enerģija kustības beigu posmā?
Ek=mv22=1400522=17500J
 
Atsauce:
E. Šilters, V. Regusts, A. Cābelis "Fizika 10. klasei" Lielvārds, 2004, 256 lpp.