Zvaigznes ir karsti debess ķermeņi, kas izstaro gaismu un siltumu.
Zvaigzni kopā satur pašgravitācija. Zvaigznes atšķiras pēc dažādiem faktoriem, piem. pēc krāsas, izmēriem un temperatūras.
Saule arī ir zvaigzne. Saules evolūcija sākas no molekulārā ūdeņraža mākoņa, no kura veidojas dzeltenā zvaigzne. Palielinoties zvaigznes izmēriem, rodas sarkanais milzis, kas nomet savu apvalku (kļūst par planetāro miglāju) un kļūst par balto punduri.
Jebkuras zvaigznes evolūcija sākas no molekulārā ūdeņraža mākoņa, no kura veidojas zvaigzne.
Ja zvaigznes masa ir lielāka par , bet nepārsniedz , tad palielinoties zvaigznes izmēriem, rodas sarkanais milzis, kas nomet savu apvalku (kļūst par planetāro miglāju) un kļūst par balto punduri. Savukārt, ja zvaigznes masa pārsniedz , tad, palielinoties zvaigznes izmēriem, rodas sarkanais pārmilzis, kurš eksplodē (pārnova). Pēdējais zvaigznes dzīves posms ir atkarīgs no palikušas masas pēc eksplozijas. Ja masa pārsniedz , tad rodas melnais caurums, ja nepārsniedz , tad — neitronu zvaigzne.
Zvaigznes veido kopas — galaktikas, kas sastāv no daudziem miljardiem zvaigžņu. Pastāv trīs galvenie galaktiku tipi — neregulāras formas galaktikas, eliptiskās galaktikas un spirālveida galaktikas. Klasifikācija ir saistīta ar galaktiku formu (neregulārā, eliptiskā, ar spirālēm).
Neregulāras formas galaktika
Eliptiskas formas galaktika
Spirālveida galaktika
Galaktikas ir ļoti milzīgas. Piemēram, mūsu galaktikas (Piena ceļš) garums \(85000\) \(ly\) (gaismas gadi).
Gaismas gads — attālums, ko gaisma veic viena gada laikā.
\(1\) \(ly\) (no angļu - light year) .