Teorija

Skaņas var iedalīt divās grupās: muzikāla skaņa un troksnis.
 
Par troksni sauc haotisku dažāda augstuma un skaļuma skaņu vienlaikus skanējumu.
Nav precīzas robežas starp muzikālu skaņu un troksni. Vecākajai paaudzei, piemēram, rokmūzika var likties troksnis.
 
Vienkāršākā muzikālā skaņa ir tonis.
Par toni sauc tādas svārstības, kas norisinās tikai ar vienu nemainīgu frekvenci.
Toņa frekvenci sauc par toņa augstumu. 
Ir septiņi pamattoņi: do, re, mi, fa, sol, la, si.
Toņu rindu no do līdz do sauc par oktāvu.
Blakus oktāva pēc skaņas frekvences atšķiras tieši divas reizes.
 
Piemēram, Pirmās oktāvas toņa "la" augstums ir \(440\) \(Hz\), bet otrās oktāvas "la" augstums ir \(880\) \( \)\(Hz\).
\(440\) \( \)\(Hz\) ir mūziķu palīgierīces kamertoņa (attēlā) tonis, pēc tā noskaņo mūzikas instrumentus.
 
tuning-fork-3707787_1920.jpg
 
Noklausies, kāda ir kamertoņa un 1. oktāvas "la" skaņa šeit.
 
Tonis
Frekvence, \(Hz\)
do
\(261,6\)
re
\(293,6\)
mi
\(329,6\)
fa
\(349,2\)
sol
\(392\)
la
\(440\)
si
\(493,9\)
 
Tabulā dotas visas pirmās oktāvas toņu frekvences.
 
Muzikālās skaņas var izdot cilvēka balss un mūzikas instrumenti.
 
No fizikas viedokļa mūzikas instrumentus iedala trīs grupās.
 
Stīgu instrumenti
Pūšamie instrumenti
Sitamie instrumenti
Skaņu rada abos galos nostiprinātu stīgu svārstības
Mūziķis ar savu elpu iesvārsta gaisa stabu instrumentā.
Svārstās un skan pats instruments
Vijole, ģitāra, klavieres
music-2323517_1920.jpg
Trompete, stabule, saksofons, ērģeles (gaisu iesvārsta plēšas)
trumpet-player-8455_1920.jpg
Bungas, timpāni, zvani
music-2607264_1920.jpg
 
Katram mūzikas instrumentam, neatkarīgi no spēlētā toņa, ir savs individuāls skanējums, ko sauc par tembru. Tembru rada nevis toņi, bet virstoņi - papildu svārstības. Tembru ietekmē mūzikas instrumenta materiāls, forma, pat laka, ar ko nolakota, piemēram, vijole.
 
Atsauce:
Vilks I. Fizika 8. klasei. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013, 45.-46.lpp.