Teorija

Sēžot blakus vadītājam un novērojot automašīnas spidometru, var sekot kustībai.
Automašīnas spidometrs rāda, cik liels ātrums ir noteiktā laika momentā.
 
Pieņemsim, ka vadītājs izvēlējies braukšanas ātrumu \(5\) \( \)\(m/s\) \( \)un ar šādu ātrumu vienmērīgi brauc \(20\) \( \)\(s\).
Automašīna vienmērīgi braucot, vienādos laika sprīžos veic vienādi garus ceļa gabalus.
 
Laika momentsĀtrums, \(m/s\)Ceļš, \(m\)
Pētījuma sākums
\(5\)
\(0\)
5. sekundes beigas
\(5\)
\(25\)
10. sekundes beigas
\(5\)
\(50\)
15. sekundes beigas
\(5\)
\(75\)
20. sekundes beigas
\(5\)
\(100\)
Vienmērīgā kustībā ķermeņa ātrums nemainās.
Automašīnas vadītāji reti kad brauc vienmērīgi. Nākas bremzēt gan ceļa līkumos, gan palielināt braukšanas ātrumu taisnā un gludā ceļa posmā. Tādos gadījumos spidometra šautra nestāv nekustīgi. Tā uzrāda te mazāku, te lielāku ātrumu, jo kustības ātrums ir mainīgs. Šādu kustību sauc par nevienmērīgu kustību.
Ja kustības ātrums ir mainīgs, kustība ir nevienmērīga.
Nevienmērīgas kustības piemērs ir braukšana F1 sacensībās, pilsētas autobusa kustība.
 
Atsauce:
Edvīns Šilters, Nils Sakss Fizika 9. klasei. - Lielvārds, 2002. - 12.lpp