Jēdzieni un atslēgvārdi: tirgus sistēma, tirgus sistēmas trūkumi un nepilnības, privātās preces un sabiedriskās preces, ārējās ietekmes, valsts pienākumi.
Tirgus sistēma ir ekonomikas organizācijas veids, kurā preču un pakalpojumu ražošanu, resursu sadali un cenas galvenokārt nosaka brīva pircēju un pārdevēju mijiedarbība tirgū, izmantojot pieprasījumu un piedāvājumu.
Tā ir pierādījusi, ka spēj nodrošināt efektīvu ražošanu un resursu izmantošanu, jo uzņēmumi, cenšoties gūt peļņu un izdzīvot konkurencē, izvēlas lētākus un produktīvākus ražošanas veidus. Tāpat tirgus sistēma rada stimulus cilvēku ekonomiskajai rīcībai, jo ienākumi un peļņa motivē strādāt, investēt un radīt jaunas preces un pakalpojumus.
Tā ir pierādījusi, ka spēj nodrošināt efektīvu ražošanu un resursu izmantošanu, jo uzņēmumi, cenšoties gūt peļņu un izdzīvot konkurencē, izvēlas lētākus un produktīvākus ražošanas veidus. Tāpat tirgus sistēma rada stimulus cilvēku ekonomiskajai rīcībai, jo ienākumi un peļņa motivē strādāt, investēt un radīt jaunas preces un pakalpojumus.
Taču arī tirgus sistēmai ir savi trūkumi un nepilnības:
-
Tirgus sistēma nodrošina privāto preču ražošanu, bet nenodrošina sabiedrisko preču ražošanu;
-
Tirgus sistēma nespēj novērst negatīvās ārējās ietekmes (externalities).
-
Nenodrošina pilnīgu informāciju;
-
Nenodrošina pilnīgu konkurenci ("Pilnīgā konkurence ir vienmērīgs preču tirgus, kurā ir daudz pircēju un pārdevēju, no kuriem neviens nav pietiekami liels, lai spētu ietekmēt cenu.")
-
Nevienmērīgi sadala ienākumus;
-
Nespēj nodrošināt visiem darbu."
Tiek uzskatīts, ka šīs nepilnības var novērst tikai valsts.
Privātās preces un sabiedriskās preces
"Privātās preces ir preces, kuras pērk individuāls preces lietotājs, un, lietojot šo preci, ieguvumu gūst tikai viņš viens." Piemēram, nopērkot šokolādi, labumu gūst tas, kas to nopircis un apēdis.
Privāto preču ražošanu nodrošina tirgus.
Privātām precēm piemītošās pazīmes:
-
Dalāmība - tā kā tās tiek ražotas pietiekami mazās vienībās, tad ir pieejamas katram patērētājam.
-
Izslēdzamība - no privāto preču patēriņa var izslēgt tos, kuri negrib vai arī nespēj samaksāt par preci.
-
Derīgumu gūst patērētājs, lietojot šo privāto preci.
Sabiedriskās preces ir preces, kuras var patērēt visi bez izņēmuma, derīgumu no to lietošanas var gūt arī tas, kurš par tām nav maksājis.
Piemēram, par sabiedriskām precēm tiek uzskatīta izglītība, primārā veselības aprūpe, valsts aizsardzība, drošība, ielu apgaismojums, bibliotēka, muzejs, ugunsdzēsēju vienību uzturēšana u.c.
Pazīmes, kas piemīt sabiedriskām precēm:
-
Nedalāmība - sabiedriskās preces nevar sadalīt mazākās vienībās;
-
Neizslēdzamība - preci vai pakalpojumu var patērēt pat tas, kas nav maksājis;
-
Derīgumu gūst visi, kopīgi patērējot preci, nemazinot citu patēriņu.
Ar sabiedriskām precēm saistās divas problēmas:
-
Sabiedriskās preces valsts finansē no nodokļu maksājumiem, taču, izvairoties no nodokļu maksāšanas, cilvēks izmanto labumu, lai gan nav neko maksājis.
-
Otra problēma saistīta ar to - cik sabiedrisko preču ražot?! Latvijā jau ir privāti bērnudārzi, privātās skolas, un tas liecina par to, ka izglītība arī nav nedalāma. Valstij ir daudz privāto medicīnas iestāžu.
Ārējās ietekmes
"Ārējās ietekmes ir izmaksas (vai ieguvums), kuras uzliek kādai trešajai personai, kas nav saistīta ar preces ražošanu vai patērēšanu.
Par ārējām šīs izmaksas sauc tāpēc, ka tās ietekmē ne tikai tos, kas iesaistīti preces ražošanā un patērēšanā, bet arī personas pilnīgi no malas, tās, kurām ar šo preču ražošanu nav nekāda sakara.
Piemēri.
1. Papīra rūpnīca ražo produkciju un pelna, bet ražošanas procesā tā var piesārņot upes ar ķīmiskām vielām. Šis piesārņojums negatīvi ietekmē apkārtējos iedzīvotājus (piemēram, dzeramā ūdens kvalitāti, zvejniecību, veselību), lai gan viņi paši nav iesaistīti ražošanā.
Tā ir negatīva ārējā ietekme, jo izmaksas (piesārņojums) netiek pilnībā segtas no uzņēmuma puses, bet “uzliktas” sabiedrībai.
2. Biškopis uztur bites, kas apputeksnē tuvumā esošos augļu dārzus. Augļkopji gūst lielāku ražu, pat ja viņi nemaksā biškopim.
Tā ir pozitīva ārējā ietekme, jo rodas papildu labums citiem bez tiešas samaksas.
3. 5G interneta ieviešana rada ne tikai peļņas iespējas telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, bet arī citiem uzņēmumiem, kuri var izmantot šo tehnoloģiju. Tas dod iespēju citiem uzņēmumiem savus pakalpojumus nodrošināt ātrāk un labākā kvalitātē. Šis ir pozitīvs blakusefekts, kas rodas ražošanas procesā.
4. Jaunu ceļu un tranzīta sistēmu būve blīvi apdzīvotu vietu tuvumā var radīt negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi, piemēram, gaisa piesārņojums no izplūdes gāzēm un augstāku trokšņu līmeni, kas var pazemināt jaunā ceļa tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un nekustamā īpašuma vērtību. Šis ir negatīvs blakusefekts, kas rodas ražošanas procesā. Ārējā negatīvā ietekme rada papildus izmaksas trešajām personām.
1.attēlā parādītas negatīvo ārējo ietekmju sekas (iekrāsotais apgabals norāda izmaksas, kuras tiek uzkrautas uz trešo personu pleciem)
Piemēram, ja rūpnīca strādā ar "kūpošu" dūmeni - piesārņo vidi, tās saražoto preču cena ir P1 un saražoto preču daudzums - Q1.
Ja rūpnīcai būtu jāsedz visas ražošanas izmaksas arī par vides piesārņojumu, preču cena būtu augstāka - P2 - un samazinātos saražoto preču daudzums.
Pārceļot daļu izmaksu uz trešo personu pleciem, uzņēmumi saražo lielāku preču daudzumu un pārdod preces par zemākām cenām. Daudziem tas būtu izdevīgi: zemākas cenas - lielāks patērētāju ieguvums.
Ārējo ietekmju novēršana
Vides piesārņojumu Latvijā regulē jau esoši normatīvie akti, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvām un nacionālajiem Ministru kabineta noteikumiem. Tie nosaka emisiju robežvērtības transportam un rūpniecībai, kā arī gaisa un ūdens kvalitātes standartus. Šo politiku īsteno Klimata un enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar uzraugošajām institūcijām.
Valsts kā ekonomiskā dalībniece
2. attēlā redzams, kā valsts ir iesaistīta ražošanas resursu, preču, pakalpojumu un naudas plūsmas modelī.
2. attēls. Ražošanas resursu, preču, pakalpojumu un naudas plūsmas modelis
Valsts tāpat kā uzņēmumi tirgū pērk resursus - zemi, kapitālu, uzņēmējspējas, ierēdņu, skolotāju darbu u.c. Taču par nopirktajiem resursiem valstij ir jāmaksā. Valsts pērk arī preces - birojus, iekārtas, elektroierīces, ieročus u.c., bet arī valstij par tām ir jāmaksā.
Valsts nodrošina sabiedrisko preču ražošanu, kurus izmanto mājsaimniecības un uzņēmumi, pretī prasot nodokļus - samaksu par sabiedrisko preču ražošanu.
Valsts loma jauktajā ekonomikā
1. Tirgus nepilnību novēršana
Valsts iejaucas ekonomikā, lai labotu situācijas, kur tirgus pats nespēj nodrošināt efektīvu rezultātu. Tas ietver ārējo izmaksu (piem., vides piesārņojuma) samazināšanu, sabiedrisko preču nodrošināšanu (piem., ceļi, aizsardzība), informācijas asimetrijas mazināšanu (piem., patērētāju aizsardzība) Piemērs: piesārņojuma nodokļi vai emisiju kvotas.
2. Tiesiskā regulējuma nodrošināšana tirgum
Valsts nodrošina likumus, kas ļauj tirgum darboties godīgi un prognozējami. Tas nozīmē līgumu tiesiskumu un izpildi, īpašuma tiesību aizsardzību, patērētāju tiesību aizsardzību, uzņēmējdarbības noteikumus. Bez šī pamata tirgus nevar funkcionēt efektīvi.
3. Konkurences veicināšana
Valsts novērš monopolu un negodīgu konkurenci, lai tirgū būtu līdzsvars. Instrumenti: Konkurences padomes uzraudzība, pretmonopola likumi, aizliegums karteļiem (slepenām vienošanām) Mērķis ir zemākas cenas un lielāka izvēle patērētājiem.
4. Ienākumu un bagātības pārdale
Valsts samazina sociālo nevienlīdzību, jo tirgus pats par sevi to neatrisina. Tas notiek ar progresīviem nodokļiem, sociālajiem pabalstiem (bezdarbnieku pabalsts, pensijas, bērnu pabalsti), sociālās palīdzības sistēmu. Mērķis: sociālais taisnīgums un minimāls dzīves līmenis visiem iedzīvotājiem.
5. Resursu sadales regulēšana (sabiedriskās preces)
Valsts nodrošina preces un pakalpojumus, ko privātais sektors nepiedāvā vai nepietiekami piedāvā. Tās ir sabiedriskās preces (aizsardzība, policija), infrastruktūra (ceļi, tilti, sabiedriskais transports), izglītība un veselības aprūpe (daļēji vai pilnībā valsts finansēta). Šīs preces ir svarīgas visai sabiedrībai, bet grūti peļņu nesošas.
6. Ekonomiskās stabilitātes un izaugsmes veicināšana
Valsts cenšas nodrošināt stabilu ekonomiku ar zemu bezdarbu un kontrolētu inflāciju. Instrumenti: fiskālā politika (valsts izdevumi un nodokļi), monetārā politika (centrālās bankas procentu likmes), ekonomikas stimulēšana krīžu laikā. Latvijā to galvenokārt ietekmē arī Eiropas Centrālā banka.
Valsts iejaucas ekonomikā, lai labotu situācijas, kur tirgus pats nespēj nodrošināt efektīvu rezultātu. Tas ietver ārējo izmaksu (piem., vides piesārņojuma) samazināšanu, sabiedrisko preču nodrošināšanu (piem., ceļi, aizsardzība), informācijas asimetrijas mazināšanu (piem., patērētāju aizsardzība) Piemērs: piesārņojuma nodokļi vai emisiju kvotas.
2. Tiesiskā regulējuma nodrošināšana tirgum
Valsts nodrošina likumus, kas ļauj tirgum darboties godīgi un prognozējami. Tas nozīmē līgumu tiesiskumu un izpildi, īpašuma tiesību aizsardzību, patērētāju tiesību aizsardzību, uzņēmējdarbības noteikumus. Bez šī pamata tirgus nevar funkcionēt efektīvi.
3. Konkurences veicināšana
Valsts novērš monopolu un negodīgu konkurenci, lai tirgū būtu līdzsvars. Instrumenti: Konkurences padomes uzraudzība, pretmonopola likumi, aizliegums karteļiem (slepenām vienošanām) Mērķis ir zemākas cenas un lielāka izvēle patērētājiem.
4. Ienākumu un bagātības pārdale
Valsts samazina sociālo nevienlīdzību, jo tirgus pats par sevi to neatrisina. Tas notiek ar progresīviem nodokļiem, sociālajiem pabalstiem (bezdarbnieku pabalsts, pensijas, bērnu pabalsti), sociālās palīdzības sistēmu. Mērķis: sociālais taisnīgums un minimāls dzīves līmenis visiem iedzīvotājiem.
5. Resursu sadales regulēšana (sabiedriskās preces)
Valsts nodrošina preces un pakalpojumus, ko privātais sektors nepiedāvā vai nepietiekami piedāvā. Tās ir sabiedriskās preces (aizsardzība, policija), infrastruktūra (ceļi, tilti, sabiedriskais transports), izglītība un veselības aprūpe (daļēji vai pilnībā valsts finansēta). Šīs preces ir svarīgas visai sabiedrībai, bet grūti peļņu nesošas.
6. Ekonomiskās stabilitātes un izaugsmes veicināšana
Valsts cenšas nodrošināt stabilu ekonomiku ar zemu bezdarbu un kontrolētu inflāciju. Instrumenti: fiskālā politika (valsts izdevumi un nodokļi), monetārā politika (centrālās bankas procentu likmes), ekonomikas stimulēšana krīžu laikā. Latvijā to galvenokārt ietekmē arī Eiropas Centrālā banka.
Atsauce:
Avots:
1. http://lv.wikipedia.org/wiki/Pilnīgā_konkurence
http://www.pareizs-uzturs.com/upload_pic/big/abols-auglis.jpg
http://virtualliepaja.files.wordpress.com/2009/03/20090328-002.jpg
http://exs.lv/dati/bildes/raksti/20080919093702_Mad.jpg
http://y.delfi.lv/norm/28627/605895_9ubfK0.jpeg