Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Jēdzieni un atslēgvārdi: peļņa, zaudējumi, grāmatvedības peļņa, ekonomiskā peļņa, maksātspēja, maksātnespēja, maksātspējas koeficients, maksātnespējas process.
Katra uzņēmēja galvenais mērķis un svarīgākais uzņēmuma darbības rādītājs ir gūt peļņa. Noslēdzot saimniecisko gadu, uzņēmumu sastāda bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu.
Svarīgi!
Peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiek parādīti uzņēmuma ieņēmumi un izdevumi.
Uzņēmuma ieņēmumi:
- Neto apgrozījums;
- Gatavās produkcijas krājumu palielināšanās;
- Citi saimnieciskās darbības ieņēmumi;
- Ieņēmumi no līdzdalības meitasuzņēmumos;
- Ieņēmumi no vērtspapīriem un ilgtermiņa aizdevumiem;
- Ienākumi no valūtas kursa paaugstināšanās, valūtas pirkšanas vai pārdošanas;
- Saņemtie līgumsodi u.c.
Uzņēmuma izdevumi:
- Materiālu izmaksas;
- Personāla izmaksas;
- Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas;
- Procentu maksājumi;
- Īstermiņa ieguldījumi;
- Ārkārtas izdevumi;
- Peļņas nodokļa (uzņēmuma ieņēmuma nodoklis) un citu nodokļu maksājumi u.c.
Piemērs:
Juris sāk uzņēmējdarbību un par 20 000 eiro savā mājā iekārto veikalu. Pēc gada Juris sastāda peļņas vai zaudējuma aprēķinu savam uzņēmumam IK „Liepa”.
Peļņas vai zaudējumu aprēķinā attēlosim tikai svarīgākos rādītājus (skatīt zemāk).
IK "Liepa" peļņas vai zaudējumu aprēķins
| Kopējie ieņēmumi |
101,000
|
|
Izdevumi
|
|
| Materiāli un preces |
-50,000
|
| Darba algas |
-2400
|
| Administratīvās izmaksas |
0
|
| Citi izdevumi (elektrība, transports, telefons) |
-9600
|
| Amortizācija |
-4000
|
| Maksājumi par kredītu |
-3000
|
| Sociālās apdrošināšanas maksājumi |
-1500
|
| Nekustamā īpašuma nodoklis |
-500
|
| Kopējie izdevumi |
-71,000
|
| Peļņa pirms nodokļa samaksas |
30,000
|
| Uzņēmuma ienākuma nodoklis (15%) |
4500
|
| Peļņa pēc nodokļa samaksas (tīrā, neto peļņa) |
25,500
|
Juris ir aprēķinājis grāmatvedības peļņu.
Grāmatvedības peļņu aprēķina, no kopējiem ieņēmumiem atņemot kopējās izmaksas.
Grāmatvedības peļņa = Kopējie ieņēmumi – kopējās izmaksas – uzņēmuma ienākuma nodoklis
Grāmatvedības peļņa = 101 000 – 71 000 – 4 500 = 25 500
Atbilde:
Uzņēmējam Jurim gads ir bijis sekmīgs un viņš ieguva grāmatvedības peļņu 25 500 eiro.
Ekonomiskā peļņa
Tomēr „ekonomisti” teiks, ka nevajag Jurim priecāties par agru, jo viņa aprēķins ir nepilnīgs.
Piemēram, Juris ir uzskatījis, ka administratīvo izdevumu nav bijis (dotie lielumi no peļņas vai zaudējumu aprēķina piemērā).
Piemēram, Juris ir uzskatījis, ka administratīvo izdevumu nav bijis (dotie lielumi no peļņas vai zaudējumu aprēķina piemērā).
Ekonomikā nekas nav par brīvu, „ekonomisti” iesaka noteikt administratīvās alternatīvās izmaksas – to, no kā atteicās Juris, vadot uzņēmumu. Juris grāmatvedības peļņas aprēķinos neņem vērā savas noguldītās naudas 20 000 eiro alternatīvās izmaksas – bankas procentus par noguldīto naudu.
Svarīgi!
Ekonomisko peļņu aprēķina, no kopējiem ieņēmumiem atskaitot tiešās izmaksas (grāmatvedības izmaksas), netiešās izmaksas (alternatīvas izmaksas) un normālo peļņu.
Jura netiešās izmaksas, kuras viņš neņēma vērā, aprēķinot grāmatvedības peļņu:
- Administrācijas izmaksas. Uzņēmumu vadīja pats Juris, šajā laikā viņš atteicās no alternatīvas - strādāt par grāmatvedi un gada laikā nopelnīt 3000 eiro. Šī summa būtu jāpieskaita pie izmaksām.
- Telpu īre. Telpas, kurās ierīkots veikals varēja izīrēt un iegūt 500 eiro, tātad alternatīvas izmaksas ir 500 eiro, un tās arī ir jāiekļauj pie izmaksām.
- Naudas noguldīšana bankā. 20 000 eiro Juris varēja noguldīt bankā uz 7%, un gada beigās viņš būtu saņēmis 21 400 eiro. Arī tie ir neiegūtie līdzekļi – alternatīvas izmaksas. 1 400 eiro var uzskatīt par normālo peļņu.
Normālā peļņa – peļņa, kas jāgūst, lai komersants paliktu šajā nozarē, nevis ieguldītu līdzekļus citur.
Ekonomiskā peļņa = kopējie ieņēmumi – tiešās izmaksas – netiešās izmaksas – normālā peļņa
Ekonomiskā peļņa = 101000 - 71000 - 4500 - 3000 - 500 - 21400 = 600, kur
Ekonomiskā peļņa = 101000 - 71000 - 4500 - 3000 - 500 - 21400 = 600, kur
-
4500 - nodokļi
-
3000 - Jura neiegūtā alga
-
500 - telpu īrēšana
-
21400 - nogulda bankā
Redzams, ka Jura ekonomiskā peļņa ir 600 eiro apmērā.
Uzņēmuma maksātspēja
"Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis, kad tas nespēj nokārtot savas parāda saistības."
Maksātspēja ir uzņēmuma spēja segt īstermiņa un ilgtermiņa saistības ar uzņēmuma rīcībā esošiem aktīviem. Maksātspējas rādītāji raksturo uzņēmuma kapitāla struktūru un finansiālās stabilitātes pakāpi.
Maksātspēja ir uzņēmuma spēja segt īstermiņa un ilgtermiņa saistības ar uzņēmuma rīcībā esošiem aktīviem. Maksātspējas rādītāji raksturo uzņēmuma kapitāla struktūru un finansiālās stabilitātes pakāpi.
"Uzņēmuma maksātspēja izsaka uzņēmuma spēju dzēst parādus. To izsaka ar maksātspējas koeficientu jeb ātrās likviditātes koeficientu un aprēķina kā attiecību starp apgrozāmo līdzekļu summu un īstermiņa saistību kopsummu." Tas parāda, vai uzņēmums spēj samaksāt īstermiņa parādus bez krājumu pārdošanas.
"Ātrās likviditātes koeficienta zemākā robeža ir 1,0.
- Ja koeficients ir mazāks par 1, tad uzņēmums ir riska zonā;
- Ja koeficients ir lielāks par 1, tad uzņēmums ir maksātspējīgs.
Labs maksātspējas rādītājs būtu, ja koeficients būtu 2."
Ja uzņēmums nonācis finansiālajās grūtībās un ir pārliecināts, ka tas, pārkārtojot savu saimniecisko darbību, var izkļūt no tām, tad Maksātnespējas likums paredz likumīgas iespējas atelpas iegūšanai šādu pārkārtojumu izdarīšanai. Likums dod tiesības uzņēmējam pieteikt tiesā tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) iesākšanu.
Ja uzņēmums nonācis finansiālajās grūtībās un ir pārliecināts, ka tas, pārkārtojot savu saimniecisko darbību, var izkļūt no tām, tad Maksātnespējas likums paredz likumīgas iespējas atelpas iegūšanai šādu pārkārtojumu izdarīšanai. Likums dod tiesības uzņēmējam pieteikt tiesā tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) iesākšanu.
"Parādnieku par maksātnespējīgu var atzīt, ja:
- parādnieka parāda saistības pārsniedz tā aktīvus;
- parādnieks ir pārtraucis kārtot savas parāda saistības, kurām iestājies izpildes termiņš;
- parādnieks nav darbiniekiem pilnībā izmaksājis darba algu;
- parādnieks nespēj vai pierādāmu apstākļu dēļ nespēs nokārtot savas parāda saistības;
Pierādāmie apstākļi:
- trešo personu maksātnespēja, kuriem ir parāda saistības pret parādniekiem;
- fakts, ka ilgstoši nav saņemta maksa par precēm vai pakalpojumiem;
- neapdrošinātas mantas bojāeja;
- zaudējumi, kas nodarīti trešo personu nelikumīgas darbības dēļ."
Tiesiskās aizsardzības process (TAP) ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja pārādnieks nonācis finansiālajās grūtībās. Lēmumu par TAP uzsākšanu pieņem tiesa.
TAP laikā parādnieka darbības uzraudzību veic administrators, kuru ieceļ tiesa.
Par TAP uzraugošo personu var būt:
- maksātnespējas procesa administrators, kuram ir augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā;
- zvērināts revidents;
- rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir tiesības uzturēties un tikt nodarbinātai Latvijā visu TAP norises laiku un uz kuru neattiecas Maksātnespējas likumā noteiktie ierobežojumi, un kurai ir augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā.
- Administrators, kuram nav augstākās izglītības ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, par TAP uzraugošo personu var būt, ja tiek pieaicināts finanšu jomas speciālists, kuram ir augstākā izglītība attiecīgajā jomā.
TAP lietas ierosināšana nodrošina:
- tiesas sprieduma izpildes apturēšanu;
- aizliegumu nodrošinātajiem kreditoriem prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu;
- aizliegumu kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu;
- aizliedz parādnieka likvidāciju;
- aptur līgumsodu pieaugumu;
- aptur nodokļu kavējuma naudas aprēķināšanu.
Pēc TAP lietas ierosināšanas parādnieks izstrādā pasākumu plānu, ko saskaņo ar kreditoriem un iesniedz tiesā. Administrators par to sagatavo savu atzinumu. Plāns ir spēkā no dienas, kad to apstiprinājusi tiesa. TAP īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāk par 2 gadiem no dienas, kas stājies spēkā tiesas lēmums.
Tiesa var izbeigt TAP un pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja uz parādnieku gada laikā otro reizi iesrosina tiesiskās aizsardzības lietu, bet to nepasludina. Parādnieks iesniedz tiesai pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja ir izpildījis TAP pasākumu plānu vai ja nespēj nodrošināt TAP pasākumu plāna saistības.
Ja TAP tiek izbeigts sakarā ar pasākumu plāna neizpildi, tad visi iepriekš noteiktie aizliegumi tiek atcelti. Visi līgumsodi, procentu maksājumi un nokavējuma naudas tiek aprēķinātas pilnā apmērā.
Maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridiskām personām, personālsabiedrībām, individuālajiem komersantiem, ārvalstīs reģistrētajām personām, kas veic patstāvīgu saimniecisko darbību Latvijā. Pēc maksātnespējas pasludināšanas parādnieks zaudē savas tiesības rīkoties ar savu mantu, tās iegūst tiesas iecelts administrators.
Maksātnespējas procesa realizācijas laikā iegūtā nauda tiek izlietota stingri noteiktā kārtībā.
- Tiek segtas maksātnespējas procesa izmaksas un administrācijas prasījums.
- Tiek samaksātas darbinieku algas par pēdējiem trim mēnešiem divpadsmit mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas procesa pasludināšanas..
- Atlīdzība par ikgadējo atvaļinājumu.
- Atlaišanas pabalsts darbiniekiem.
- Valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis
- Pārējo kreditoru prasības.
Ja juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar šīs personas maksātnespējas procesa pabeigšanu, administrators pēc tiesas lēmuma iznīcina parādnieka zīmogu, veidlapas un neizmantotās stingrās uzskaites kvīšu veidlapas.
Maksātnespējas procesa īstenošanā IK, personālsabiedrībām, lauksaimniecības produktu ražotājiem, fiziskām personām ir atšīrīgas īpatnības, kuras atrunātas Maksātnespējas likumā (stājies spēkā 01.11.2010. un ir saistošs arī 2026. gadā).
Ar maksātnespējas risināšanu saistītos izdevumus sedz no parādnieka līdzekļiem!
Atsauce:
Ekonomika / M. Siņicins. - Rīga: 2009. - 370 lpp. :il izmantotā literatūra: 130. - 134. lpp.
Atsauce:
https://likumi.lv/ta/id/214590-maksatnespejas-likums