Jēdzieni un atslēgvārdi: ekonomiskā efektivitāte, darba ražīgums, rentabilitāte, apgrozījuma rentabilitāte, aktīvu rentabilitāte, pašu kapitāla rentabilitāte.
Saimnieciskās darbības efektivitāte
Ekonomiskā efektivitāte ir ekonomiskais rādītājs, kas raksturo rezultātu, kāds iegūts no izlietotajiem līdzekļiem.
Efektivitāti nosaka, iegūto rezultātu (peļņu) attiecinot pret izlietotajiem resursiem, kas bija nepieciešami rezultāta (peļņas) iegūšanai.
Izšķir:
- Darba efektivitāti;
- Kapitālieguldījumu efektivitāti.
Svarīgi!
Darba efektivitātes rādītājs ir darba ražīgums.
Kapitālieguldījumu rādītājs ir rentabilitāte (ienesīgums).
Kapitālieguldījumu rādītājs ir rentabilitāte (ienesīgums).
Sabiedrība ir ieinteresēta sasniegt efektīvāku ražošanu, jo tad tā varēs pilnīgāk apmierināt savas vajadzības, kā arī katra indivīda vajadzības, ierobežotu resursu apstākļos.
Efektīvi izmantojot ierobežotos resursus, produkti būs saražoti ar mazāku darba, finanšu un kapitāla resursiem, tātad sekmīgāk tiks risināta ekonomikas pamatproblēma - ierobežotība.
Efektīvi izmantojot ierobežotos resursus, produkti būs saražoti ar mazāku darba, finanšu un kapitāla resursiem, tātad sekmīgāk tiks risināta ekonomikas pamatproblēma - ierobežotība.
Ekonomisti uzskata, ka ekonomisko efektivitāti sabiedrība var sasniegt, ja ir brīvā konkurence, jo tad ierobežotos resursus iegūs tas, kas strādā efektīvi.
Darba ražīgums
Darba ražīgumu var izteikt kā saražotās produkcijas attiecību pret izmantojamiem resursiem (visbiežāk – darbu).
Darba ražīgums parāda noteiktā periodā saražotās produkcijas apjomu uz vienu uzņēmumā (valstī) nodarbināto.
Jo augstāks ir darba ražīgums, jo mazāka ir darba algas daļa preces vērtībā, jo lielāku peļņu var gūt uzņēmējs, jo īsākā laikā strādnieks atpelnīs savu algu, jo vairāk produkcijas tiks saražots.
Kāpināt darba ražīgumu ir ieinteresēti gan strādnieki, gan darba devēji, gan arī valsts.
Piemērs:
Uzņēmumā A trīs darbinieki darba dienā (8 stundās) izgatavo 60 vāzes, bet uzņēmumā B seši strādnieki 200 vāzes. Uzņēmums B saīsina darba dienu par 1 stundu, un saražoto vāžu skaits samazinās līdz 168.
Kurā uzņēmumā darba ražīgums ir augstāks?
Aprēķinām darba ražīgumu uzņēmumā A, izmantojot darba ražīguma aprēķināšanas formulu:
Darba ražīgums (A) = \(\frac{60}{3·8}\) = \(\frac{60}{24}\) = 2,5 ≈ 2 (vāzes stundā)
Aprēķinām darba ražīgumu uzņēmumā B, kad darbinieki strādāja pilnu darba dienu, t.i., 8 stundas:
Darba ražīgums (B₁) = \(\frac{200}{6·8}\) = \(\frac{200}{48}\) = 4,17 ≈ 4 (vāzes stundā)
Aprēķinām darba ražīgumu uzņēmumā B, kad darbinieki strādāja 7 stundas dienā:
Darba ražīgums (B₂) = \(\frac{168}{6·7}\) = \(\frac{168}{42}\) = 4 (vāzes stundā)
Atbilde:
Augstāks darba ražīgums ir strādniekiem uzņēmumā B. Viņi katrs stundā var saražot 4 vāzes, tātad stundā par divām vāzēm vairāk nekā strādnieks uzņēmumā A.
Redzams, ka darba ražīgumu neietekmē nostrādātais stundu skaits, bet kas tad ietekmē darba ražīgumu?
1. Tehnoloģiju modernizācija un automatizācija.
Jaunas iekārtas, automatizētas līnijas, robotizācija samazina manuālo darbu un paātrina ražošanas procesus.
2. Darbinieku kvalifikācijas celšana un apmācība.
Profesionālā apmācība, jaunas prasmes, pieredzes uzkrāšana rezultējas ar uzlabotu darba efektivitāti un kļūdu samazināšanos.
3. Darba organizācijas un procesu optimizācija.
Ražošanas līniju pārkārtošana, nepārtrauktas darba plūsmas izveide samazina laika zudumus un uzlabo resursu izmantošanu.
4. Motivācija un atlīdzības sistēmas uzlabošana.
Bonusi, prēmijas par produktivitāti, darba vide, karjeras iespējas motivē strādāt efektīvāk un iesaistītāk.
5. Inovācijas un jaunu metožu ieviešana.
Jauni produkti, ražošanas metodes, darba organizācijas rīki palielina ražošanas ātrumu un kvalitāti.
6. Resursu pieejamības un materiālu optimizācija.
Nepārtrauktas izejvielu piegādes, pareiza noliktavas vadība novērš ražošanas pārtraukumus.
7. Darba apstākļu uzlabošana.
Ergonomika, drošība, komforts darba vietā - mazāk noguruma, mazāk traumu, ilgtermiņā vairāk saražots vienību.
Jaunas iekārtas, automatizētas līnijas, robotizācija samazina manuālo darbu un paātrina ražošanas procesus.
2. Darbinieku kvalifikācijas celšana un apmācība.
Profesionālā apmācība, jaunas prasmes, pieredzes uzkrāšana rezultējas ar uzlabotu darba efektivitāti un kļūdu samazināšanos.
3. Darba organizācijas un procesu optimizācija.
Ražošanas līniju pārkārtošana, nepārtrauktas darba plūsmas izveide samazina laika zudumus un uzlabo resursu izmantošanu.
4. Motivācija un atlīdzības sistēmas uzlabošana.
Bonusi, prēmijas par produktivitāti, darba vide, karjeras iespējas motivē strādāt efektīvāk un iesaistītāk.
5. Inovācijas un jaunu metožu ieviešana.
Jauni produkti, ražošanas metodes, darba organizācijas rīki palielina ražošanas ātrumu un kvalitāti.
6. Resursu pieejamības un materiālu optimizācija.
Nepārtrauktas izejvielu piegādes, pareiza noliktavas vadība novērš ražošanas pārtraukumus.
7. Darba apstākļu uzlabošana.
Ergonomika, drošība, komforts darba vietā - mazāk noguruma, mazāk traumu, ilgtermiņā vairāk saražots vienību.
Rentabilitāte (ienesīgums)
Būtisks uzņēmuma saimnieciskās darbības efektivitātes rādītājs ir rentabilitāte.
Apgrozījuma rentabilitāte parāda, cik ienesīgs ir katrs apgrozītais eiro. To izsaka procentos, un aprēķina pēc formulas:
Piemērs:
Apgrozījuma rentabilitāte = \(\frac{35 555 860}{61 432 900}\) · 100 = 57,9%
Katrs uzņēmuma apgrozītais eiro ir ienesis 57,9 centus peļņas.
Aktīvu rentabilitāte parāda, cik ienesīgi ir uzņēmuma piesaistītie līdzekļi.
Piemērs:
Aktīvu rentabilitāte = \(\frac{8032998}{87342876}\) · 100 = 9,2%
Katrs uzņēmuma piesaistītais eiro ir ienesis 9,2 centus peļņas.
Pašu kapitāla rentabilitāte parāda, cik ienesīgi ir īpašnieku uzņēmumā ieguldītie līdzekļi.
Piemērs:
Pašu kapitāla rentabilitāte = \(\frac{9090760}{54894232}\) · 100 = 16,56%
Katrs īpašnieku ieguldītais eiro ir ienesis 16,56 centus peļņas.
Tīrā peļņa ir uzņēmuma galīgais finanšu rezultāts – cik daudz naudas paliek pāri pēc tam, kad no ieņēmumiem ir atskaitīti visi izdevumi, nodokļi un citas izmaksas. Tā parāda uzņēmuma spēju gūt peļņu pēc visu saistību izpildes, kas ir svarīgi investoriem un vadībai.
Tīrā peļņa = Kopējie ieņēmumi (neto apgrozījums) − Kopējie izdevumi (ieskaitot nodokļus)