Valūta. Valūtas kurss
„Valūtas kurss ir attiecība, kādā maina vienu valūtu pret otru, jeb cena (norādītajā valūtā) par kādu var nopirkt citas valsts naudas vienību.”
Piemērs:
Pieņemsim, ka valūtas maiņas punktā ir šādas valūtu pirkšanas un pārdošanas cenas (par valūtu X).
|
Valūta
|
Pērk
|
Pārdod
|
|
EUR
|
0,7028
|
0,7103
|
|
USD
|
0,4703
|
0,4890
|
Tas nozīmē, ka eiro var nopirkt (samainīt valūtu X pret eiro) par 0,7103, bet dolārus par 0,4890 vienībām.
Tas nozīmē, ka vienu naudas vienību var pārdot par 0,7028 EUR vai 0,4703 USD.
1. Jānim ir 100 naudas vienības, viņš vēlas bankā nopirkt eiro. Cik daudz eiro Jānis var nopirkt par 100 vienībām?
1 EUR - 0,7103 vienības
\(x\) - 100 vienības
= 140,79 EUR
2. Ievai ir 100 dolāri, viņa tos vēlas apmainīt pret valūtu X. Cik daudz naudas vienības Ievai būs, samainot 100 dolārus pret šo valūtu?
1 USD - 0,4703 vienības
100 USD - \(x\) vienības
= 47,03 vienības
Valūtas kursa sistēmas
Zelta standarts (1879.-1944.)
"Zelta standarts ir naudas sistēma, kurā zeltā izteikto valūtas cenu nosaka likums un varas institūcijām jābūt gatavām pēc pieprasījuma apmainīt zeltu pret valūtu pēc noteikta kursa."
Uzskatīja, ka zelta standartam jāatbilst šādiem nosacījumiem:
- katrai naudas vienībai ir noteikts zelta segums;
- zelta rezerves sedz visu naudas piedāvājumu;
- pieļauts zelta imports un eksports.
Zelta standarta trūkumi:
- grūti nodrošināt zelta rezerves;
- grūti regulēt makroekonomisko stabilitāti.
Arī latam bija noteikts zelta segums - 0,2903226 grami.
Bretonvudsas valūtas sistēma jeb savstarpēji saistītu valūtas kursu sistēma (1944. - 1971.)
"Bretonvudsas sistēma - starptautiska valūtas sistēma, kas tika radīta 1944. g., piedaloties 44 pasaules valstīm (bez Padomju Savienības). Pēc Bretonvudsas sistēma darbojās Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka un Starptautiskais Valūtas fonds. Katra šajā sistēmā ietilpstošā valsts savu naudas vienību novērtēja zeltā vai dolāros, kas īslaicīgos periodos nodrošināja šo valstu valūtu stabilitāti un atviegloja to savstarpējos norēķinus. Šo valstu valūtu korekciju izdarīja tikai tad, ja tika izjaukts starptautiskais valūtu līdzsvars. Bretonvudsas sistēma zaudēja savu nozīmi, sākot ar 70. gadiem."
Bretonvudsas sistēmā valūtas kursi bija savstarpēji saistīti. Katrai valstij vajadzēja:
- noteikt savas valūtas attiecību pret citām valūtām;
- par zelta ekvivalentu kalpoja ASV dolārs;
- bija jāsaglabā savas valūtas kurss attiecībā pret citām valūtām.
Lai to nodrošinātu, bija jāveido valūtu jeb zelta rezerves. Bretonvudsas sistēmas laikā zelta unci (Trojas unce - 31,1034768 g) varēja nopirkt par 35 USD.
Eiropas ekonomika strauji attīstījās 20. gs. 60.-70.gados, un pieprasījums pēc ASV dolāra sāka strauji pieaugt. 1971. gadā ASV vairs nebija spējīga konvertēt dolārus, t.i., mainīt pret zeltu. Uzticība dolāram un tā kurss kritās, un Bretonvudsas sistēma sabruka.
1944. gadā tika izveidots Starptautiskais valūtas fonds (SVF), kuram vajadzēja nodrošināt valūtas kursa stabilitāti.
"Starptautiskais Valūtas fonds jeb SVF (International Monetary Fund jeb IMF) ir starptautiska finanšu institūcija, kas pārrauga pasaules finanšu sistēmu ar mērķi nodrošināt tās stabilitāti, tādējādi sekmējot veiksmīgu tās dalībvalstu ekonomisko attīstību un sociālo labklājību.
Tās galvenie uzdevumi ir uzraudzīt valūtu apmaiņas kursus, valstu maksājumu bilances un citus makroekonomiskos rādītājus. SVF nepieciešamības gadījumā valstu valdībām un centrālajām bankām sniedz tehnisko un finansiālo palīdzību."
Jamaikas sistēma jeb peldošie valūtas kursi
"Jamaikas sistēma ir pasaules valūtas sistēma, kas tika izveidota, pamatojoties uz Jamaikas vienošanos. Tā paredz, ka par pasaules naudu var izmantot nacionālās valūtas, veicot ar tām starptautiskos norēķinus, kā arī izvēlēties brīvu valūtas kursu, izmantot svārstīgo valūtas kursu, saglabāt zelta kā likvīdā līdzekļa lomu, tā pirkšanu un pārdošanu par tirgus cenām. Starptautiskā Valūtas fonda uzdevums ir kontrolēt Jamaikas sistēmas noteikumu ievērošanu valstīs, kas tos parakstījušas."
Kopš 1971. gada valstis atteicās no stabiliem, fiksētiem valūtas kursiem un pārgāja uz brīvi peldošiem valūtas kursiem.
"Valūtas kursa svārstības nosaka valūtas pieprasījums un piedāvājums:
- Latvijā dolāru pieprasījums palielināsies tad, ja Latvija gribēs pirkt daudz preču no ASV - ja būs liels imports no ASV.
- Dolāru piedāvājums būs atkarīgs no tā, cik daudz Eiropas Savienības eiro gribēs nopirkt ārzemnieki, lai samaksātu ar ES eksportprecēm.
Valūtas kursu var ietekmēt arī centrālā banka."
Valūtas kursu svārstību ietekme uz eksportu un importu
Valūtas kurss krītas
Piemērs:
Pieņemsim, ka AS "Grindeks" eksportē Mildronātu uz ASV. Iegūtos dolārus "Grindeks" vajadzēs samainīt pret eiro, lai, piemēram, samaksātu algas.
Pieņemsim, ka uzņēmums ik gadu eksportē vienādu daudzumu produkcijas - 50 000 000 USD apmērā.
Dolāra kurss krītas no 1,2805 eiro (par 1 dolāru) līdz 1,2513.
Aprēķināsim, cik eiro pēc dolāra konvertācijas ieguva uzņēmums:
Sākumā
= 64025000 (eiro)
Pēc valūtas kursa izmaiņām
= 62565000 (eiro)
Piemērs:
Svarīgi!
Pēc dolāra kursa krišanās eksports uz ASV kļūst neizdevīgāks, savukārt imports no ASV kļūst izdevīgs, jo par "stiprāku" eiro var nopirkt vairāk dolāru, ar kuriem apmaksāt importu.Valūtas kurss kāpj
Piemērs:
Svarīgi!
Kad dolāra kurss kļūst "stiprāks" - tā kurss pieaug, tad dolāru iegādei vajadzēs vairāk eiro. Imports kļūst neizdevīgs, savukārt eksports izdevīgs, jo, konvertējot "stipros" dolārus, varēs iegūt vairāk eiro."Valūtu konvertējamība ir rādītājs, kas norāda, cik viegli valūtu var apmainīt pret citu valstu valūtām."
Pasaulē aptuveni 20 no 170 pasaules valūtām ir brīvi konvertējamas. Lai valūtu atzītu par brīvi konvertējamu, tai jāatbilst šādām prasībām:
- atļauta brīva valūtu apmaiņa;
- brīva valūtas ievešana valstī;
- valūtu kurss atspoguļo tās pieprasījumu un piedāvājumu;
- nacionālās valūtas brīva izmantošana jebkurā tirdzniecības operācijā;
- valūtai jābūt pieprasītai pasaules valūtas biržās.